kolēģīte trinas, mīņājas un dīc, lai parāduparāduparādu, kas man TUR. tur grāmatas. bet nu kādaskādaskādas? rādu vispirms šo. kolēģīte pāršķir vienu lapu. ziņkārīgo ģīmīti pāršalc vilšanās ēna: "ahh.. tas jau laikam interesanti. īpaši ja pats kaut ko vari uztaisīt." "nē," saku, "tas vairāk iedvesmai". klusums. otrai grāmatai šamējā vairs pat nepieskaras un fiksi laižas ap stūri. a es ta kā reize jau biju gatava sniegt īsu prezentāciju par tēmu "kuru gan tādas lietas rausta". eh, vienaldzīgi mūsdienās cilvēki kļuvuši. vienaldzīgi.