viss slikti
rudens depresija klāt. viss apnicis. nekas nepatīk. kolēģi tracina. skapītis ar vārdu uz pieres. gribas mainīt darbu, bet kuram tad es esmu vajadzīga. kafija rūpnīcas automātos plāna un negaršīga. vakarā mājās nav spēka neko darīt. tik pierīties un gulēt.

labi, ka šovakar jauko dakteri hausu pa tv rādīs. vismaz kāds prieciņš. kolēģi gan nesaprot, kā var patikt. tāds nīgrs esot un lecīgs. es saku - bet labs taču. a šie - aj, stūlbs kīno.

sestdien gan bija laba diena. iegādāju galerijā istaba melnibaltus auskarus. dikti smuki. tur gan bija vesela gūzma citās krāsās arī. un visi smuki. reāli grūti izvēlēties. sākās panika. bet melnbaltais nomierināja, tāpēc ar nopirku.

lielā ātrumā izskrēju cauri berga krāmu tirdziņam. tādas dalītas jūtas. no vienas puses - tik daudz visādu smieklīgu, interesantu un bērnību atgādinošu lietiņu. bet no otras - tik muļķīgi ir apjūsmot visu to daili un beigās neko nenopirkt. žēl sametas veco ļaužu, kas tirgojas. viņi tak šeit stāv, lai mēs pirktu, nevis lai mēs apjūsmotu. a mēs nepērkam. tāpēc ar nācās skriet pa ātram, lai šie nepadomā, ka es te baigi iepirkties atnākusi. nākamreiz būs jānoskaņojas uz pareizās nots, lai var mierīgu seju visu rātni aplūkot. jo interesanti tomēr, aha.