biedrs kautskis aizskāra tēmu par apkaklītēm un to stāvēšanu. kas man atsauca atmiņā trako šūšanas skolotāju un kā viņa sabojāja blūzi. biju sameklējusi manā izpratnē izcilu līmdrēbi apkakles stīvināšanai un pilnīgi jau iztēlojos, kā man beidzot būs stingra apkakle un stingras aproces. tak skolotāja izbrāķēja. sak, meit, kur tev prāts, tādu tik vīriešu kreklos var likt! nene, nedrīkst, meklē citu! nu i ko. manai blūzei tagad ir jauki ļerpatīga apkakle. protams, tehniski izpildīta diezgan labā līmenī, bet tomēr ļerpatīga. nekāda prieka, vārdu sakot.