psichiatrijas izstāde medicīnas muzejā dzīvesprieku nevairo. tāpēc, ja esat sliktā omā, labāk turieties pa gabalu vai palieciet seno laiku zālē.

nē, vispār jau for... spridzīgi, uz ūsiņu un tik labi, ka labāk vairs nevar būt - trako izstādē var nokļūt tikai izskrienot cauri diviem pamatizstādes stāviem. tā ka pa ceļam iečekoju pārīti ar nosaitēšanas metodi deformēto galvaskausu un savu sendienu favorītu mēra istabā - pa logu ārā krītošo beigto.

pašā trako izstādē ir no rozā segas šūdināts mētelītis. ļoti smuks griezums, tiešām. un tam ir milzu pogas, kas darinātas no tās pašas segas. tad tur vēl ir viens skumīgs koka trakais, kas ietupināts būrī. viņš apmeklētājiem uzglūn šaurā gaitenī un biedē. tad man vēl patika kādas slimnīcas pacientu sastāva apraksts, citēju pēc atmiņas: "šodien pie mums ārstējas 32 nomāktie, 10 maniakālie un 3 iemīlējušies". bija pāris baisie elektrības aparāti un šausmu zāļu kārbiņas. pētījums "latviešu smadzeņu svars". no tā gan redzams tikai vāks. un pacientes vēstule, kuru pilnībā gan neizlasīju, jo es izstādēs nespēju sakoncentrēties uz lasīšanu. bet nu sižets bija šausmenes cienīgs - uzmanību, spoileris! - "es neesmu traka, tie ir mirušie, kas kustina manu roku un runā ar manu muti".

un vēl, poruks bija traks, ja? būšu laikam skolā palaidusi šo faktu garām. tur ir apskatāmi viņa zīmējumi. kad būsiet tur, mēģiniet atrast zirdziņu!