noskatījos devil wears prada. es pat nezinu, kāpēc nebiju to līdz šim skatījusies. kaut kāda aura tai filmai bija, kas nesaistīja. da i vispār, ja tā padomā, filmas par cilvēkiem mani diezko nesaista. dodiet man alienus vai līķus. nu, vismaz smukas kleitas, ja nekā cita nav. tātad, par devil wears prada.

vienīgais, kas man tur patika, bija merila strīpa. izcila ļaunā priekšniece, patiesi! bet viss pārējais bija tieši no tās sērijas, kas izraisa vēlmi kliegt uz ekrānu "ei, ko tu dari!"

vārdsakot, kas tur notiek. galvenā varone iestartē krutā kantorī. ar domu, ka darbs tajā būs laba reference nākamajiem darbiem. tur ir ļaunā priekšniece, kas viņai, cik savādi, liek strādāt! dažreiz arī vakaros un sestdienās. bet nu tāda ir darba specifika. un vēl viņa, lai iekļautos kolektīvā, uzvelk labākas drēbes. un tad sākas - vienīgie divi draugi momentā atsvešinās, pirms tam gan pieņemot šikas dāvaniņas no tagad jau glamūrīgās galvenās varones, boifrends asarās, jo damočka strādāja tā vietā, lai atnāktu uz viņa dzimšandienas pārtiju. развод и дети пополам. galvenā varone cieš. tad saņem uzslavu no ļaunās priekšnieces, ka viņai kruta sanāk, tāpēc iemet telefonu strūklakā un tieši parīzes vidū demonstratīvi aiziet no darba. draudziņš laimīgs.

šī filma man atgādināja vienu citu, kurā bens afleks savā krutajā darbā nogāza podus un pēc tam vairs netika nekur līdzīgā darbā. tāpēc vienīgais, kā viņš varēja nopelnīt iztikai, bija pārvākties uz mazpilsētu un to asenizēt. tad vienā brīdī radās iespēja atgriezties iepriekšējā līmeņa darbā lielpilsētā. bet bērns (viņam bija tikai bērns, jo sieva, kā jau visiem amerikāņiem, bija mirusi) sāka čīkstēt, ka neeneee, gribu palikt mazpilsētā, te ir tīk fōršīņi un te ir ze Daiļava (līva tailere). un ze Daiļava arī asaro un saka neenee, tikai ne uz lielo pilsētu! un bens zem šitā spiediena sabrūk un paliek par asenizatoru mūžīgi mūžos. sievišķi laimīgi.

nu, un kur te morāle, kur te kas? jeibogu, es nespēju sagremot filmas, kurās cilvēkam kaut kādu iedomātu laimes standartu vārdā tiek atņemts labs darbs. gribētu redzēt afleka filmas turpinājumu, kurā meitai ir 16 gadi un viņa vēl joprojām ir sajūsmā par savu dzīvesvietu un tēva nodarbošanos. ha!