atskaite
es jau kādu laiku cīnos ar amurikāņu psihopātu. drausmīgi garlaicīgi. nē, varbūt tas ir spešal paņēmiems, lai lasītājs jo skaudrāk izjustu nabaga bagātā zēna dzīves vienveidību un bezcerību. daudzmaz interesants ekšens ir tikai tad, kad viņš plosās. fakstiksi viss ir tik garlaicīgi, ka sāc jau gaidīt, kad beidzot beigsies kārtējā garlaicīgā diena un vakarā kaut kas notiks. vārdsakot, vairākas reizies jau gribēju mest pie malas, gandrīz padevos un pat jau gandrīz sāku skatīties filmu, lai ātrāk noskaidrotu, cik ilgi viņš tur ņemsies šitā (filma gan ir redzēta, bet neatceros beigas, atceros tikai kā beils apbrīnoja sevi spogulī). bet iedzimtā spītība tomēr liek turpināt lasīt.