par kīno
pa ilgiem laikiem noskatījos atkal velvet goldmine. ak, tā drošvien mūžīgi mūžos paliks viena no manām mīļākajām filmām. blakus hobitiem un svešajiem. sēdēšu mūža nogalē viscaur sirma pie televīzōra un plaukšķināšu, kad braiens molko jau kuro reizi tipinās platformenēs un vēcināsies ar boa. trīcošām rokām lakošu melnus nagus un klausīšos saundtraku pilnā skaļumā, novedot ārprātā pansionāta apkalpojošo personālu. vai kaimiņu jauniešus. atkarībā no tā, kā man tur iegrozīsies.