tā. nu, kāpēc vajadzēja lasīt visādus neinteresantus blogus? lai ierēktu par biužām. bet kāpēc vajadzēja rēkt tik daudz? tāpēc, ka pati nezini, kāpēc, rediis. a viss beidzās ar to, ka tajā blogā uzzināju, ka mafinos un mōrā ir dabujami šie mazie, trauslie, saldie, jaukie, kraukšķīgie, drupelīgie, vārdsakot, figūrai bīstamie draudziņi makarōni

pie nosaukuma makarōns nekādi nevaru pierast. jo makarōns manā latvieša galvā ir pavisam savādāks. bet nu.

es ar to visu gribēju teikt, ka tagad man būs jāiet ekspudīcijā uz mafiniem un mōru.

vispār es biju arī ekspudīcijā uz cinamonubōnu, ko te daži bija sareklamējuši tā, ka man jau burtiski siekalas tecēja. bet, jāsaka, guvu vien vilšanos. ibo sienas un bulku kastes tajos jūsu cinamonubōnos ir neveselīgi zaļganā krāsā, kas apetīti ne tikai neizraisa, bet pat pilnīgi otrādi - samazina. tak štrunts ar to krāsu, lielā sāpe ir tā, ka man negribēja pārdot bulku! jo tas esot Paraugs. ... ? ... KO? paraugus es līdz nelabuma varu aplūkot tajās zaļajās kastītēs, kas paredzētas līdzi ņemšanai un sildīšanai mikroviļņu krāsnī. pārdodiet man to sasodīto bulku! nē, nepārdošot. esot jāgaida, kamēr izcepsies jauna. tā es aizgāju pupās.

bet mafinos man līdz šim ir gājis labi. tāpēc ceru, ka arī makarōnu pētniecība soksies.