ak, eglīte

katru dienu divreiz dienā soļoju garām kongresu nama eglei. pa gabalu un tumsā, kad džibinās lampiņas, ir ok. tak šodien uzgāju, ka tā ir iekļauta z-svētku egles ceļā (izklausās pēc kaukāda baznīcas rituāla, tirpas pa muguru) zem numura 20. tā tātad ir apskates cienīga instalācija. nu, vai ziniet! iedomājos es tātad britu tūristu, kas salsījies, ka egles greznošanu aizsākusi nejau viņa iemīļotā karaliene viktorija, bet kaukādi latvieši, kas izkašņājuši no zemes apaļu priekšmetu un momentā sapratuši, ka tas ir akmens laikmeta egles bumbulis. galnais, ka izkašņāšana notikusi tieši airbaltika akcijas laikā. cik ērti! nujā. tātad brits saprot, ka šo tradīciju šūpuli nu gan ir vērts aplūkot, un nopērk rainēra biļetīti. aiztešas, tātad, uz egli numur 20 un, ziniet, nav brīnums, ja viņš pēc tam aiziet un kauko v nature apčurā. es tagad pilnībā esmu britu pusē! tās plastmasas zvaignzes un mākslīgās egles vītņu apjoztā pamatne ir vienkārši kaut kas vārdiem neaprakstāms, jeibogu. pat sniegainais sniedziņš skatu nepadara līksmāku. akvai. kaut kas tikpat oriģināls, neredzēts un iespaidīgs kā prožketori ar lillā krāsu filtriem visādās tur starošanās.