viens kollēga atsūtījis pieprasījumu, ka vajagot izvirpot kādutur detaļu. kolēģīte, kas te paredzēta perzentreklāmas pildspalvu pirkšanai, nu, tā, kas saka ČUK, cēla roku kā teicamniece un paziņoja priekšniecei, ka viņa gribēšot šito darbu darīt. a darbs ta akurāt no manas ōperas. man jau gandrīz asara nobira par to, ka mani grib izēst, tā teikt, bet es tak vēl neesmu sagatavojusies. neesmu spilventiņu nolikusi, kur nokrist. bet nu priekšniece tā kā maziet noignorēja šito Čuk pieteikumu un uz tikšanos par detaļas rasējuma izstrādi tomēr pasauca mani. pēc tam es sapratu, kur tas suns aprakts. tak jel Čuk uz to pasūtītāju tik miklām acīm skatījās un tik stulbi plati smaidīja, ka tur viss skaidrs. es pilnīgi jau ausīs dzirdēju, kā viņa bija iztēlojusies savā peles balstiņā viņam zvanīt un teikt "priveeeett! a ja tut vašu ģetaaaaļ vitočila. haaaķiķe posmotreķ?" fuu, kā akmens novēlās. mans krēsls pagaidām nav apdraudēts!