ejam baidīties!

pēc aktīvās virpošanas visu izgāšo nedēļu es biju nopelnījusi atslābināt nervus ar šausmeņu palīdzību. bija iecerēta, tātad mana iecienītā tēma - visādi tur ložņājošie un zobus klabinošie spoki. bet sanāca tikai tāda ģimenes drāma.

pirmā filma bija par mazu slepkavīgu viltus meitenīti-bārenīti, kura mēģināja piecirst audžutēvam un beigās tika noslīcināta āliņģī. vienīgais, kas patika, bija sveiciens "aplim" ar tekstu "i'm not your fucking mommy". vārdu sakot, nav tā nekāda šausmu filma. drīz to rādīs 7dienu vakaros kā izklaidi visai ģimenei.

otra bija cerīgāka, jo tur bija jābūt ne tikai vienam baisam bērnam, bet veselam bāreņu namam. izskatās taču daudzsološi, vai ne:

taču beigās bija jāraud nevis jābaidās. un nekādu lāga spoku arī nebija.

tā ka nesanāca nekāda kvalitatīvā baidīšanās ar tējas izlaistīšanu un mukšanu prom no ekrāna. tāpēc par visu laiku labāko bāreņu filmu pagaidām pasludinu saint ange. to skatoties, no bailēm iepletās kāju pirksti. lai gan beigās arī bija jāraud.