Trauku mašīnu es parasti ieslēdzu pēc vakariņām, ap pusdesmitiem. Tā rūc un maļas stundas trīs. Skaļākie trokšņi parasti ir jau pēc pusnakts, un tie ir labi dzirdami guļamistabā, kas ir tieši aiz sienas. Varētu domāt, ka es no tiem satrūkstos vai iekļauju ierastajos murgos, bet nē. Tā ir mierinoša skaņa, kas manā murgainajā miegā parasti ienes atelpu - pēkšņu atgādinājumu: "Tu esi mājās, visi ir mājās, tev ir māja, tev ir trauki, un tie kļūst tīri. Guli mierīgi."