Artūrs prasīja, ko man uzdāvināt, teicu - kurpes. Tad nu šodien meklējām man kurpes. Izrādījās, man ir pārāk neiespējamas prasības - slēgtas uz papēža. Nevienu no šīm prasībām netaisījos atmest.
Visi lielveikali brēc "izpārdošana" un Akropolē vēl arī nez kāpēc "fināla izpārdošana", bet nav par, ko uzmērīt. Es nepārspīlēju - man ir divas prasības - slēgtas un uz papēža. Viss ir pārpildīts ar basenēm, botēm, pat zābakiem. Ir spīdīgas (?) slēgtas, bet bez papēža. Ir uz papēža, bet ne slēgtas. Man nevajag, ar ko pa ofisu gaiteņiem pārvietoties, es gribu iet pa ceļu. Un uz papēža.
Beigās, piecas stundas pilnīgi bezjēdzīgi braukājuši pa Rīgas centru, mājupceļā iebraucām Ogres "Topā", kur otrajā stāvā ir kaut kāda kurpju bode. Lielas cerības neloloju, bet tik un tā biju šokā, kad tur plauktos nebija variantu - slēgtas un uz papēža. Pārdevēja apjautājās, vai var kā palīdzēt, un es tā arī pajautāju - vai nedēļu pirms rudens ir par agru meklēt rudens kurpes? Jā, viņa teica, vēl neved. Bet tikko atvestas vienas, vēl pat cena nav zināma. Kurjers tik tikko salicis kastes, visi izmēri ir. Melnas, slēgtas, uz papēdīša. Nu ko, pielaikoju, pastāvējām, pagaidījām, kamēr cenu noskaidro (65), un pirkām nost. Jo kad tad vēl lai tiek pa tiem veikaliem, ka velns viņus. Un tik un tā es esmu neizpratnē - cik kvadrātmetrus šodien izskatījām, vienkārši nav.
Bet varbūt mūsdienu pašapzinīgās sievietes vienkārši piedzimst garas un ar papēžiem nekrāmējas.
Bet varbūt vairs nav solīdi vilkt apavus ar papēžiem, ērtības ir mūsu viss utt.
Bet varbūt mums vairs nebūs rudeņu un ziemu, tikai zeltītas vasaras, zeltītas vasaras, princīšiem bērniņiem veltītas balviņas.