Tulkoju vienu britu šoviņu par randiņiem. Puisis atnes meitenei ziedus. Viņa ir pilnīgā šokā. "Neviens man nekad nav dāvinājis ziedus! Nevienai citai sievietei visā restorānā nav ziedu!" Un puisis viss tāds: "Nu jā, es tāds bišķi vecmodīgs, man patīk tādi bruņnieciski gājieni."
Es neesmu bijusi uz randiņu... ē... gandrīz septiņpadsmit gadus, bet es savā Milzum Bagātajā randiņu pieredzē neatceros nevienu tādu pirmo randiņu, kad puisis neatnestu ziedus. Vai šis ir vairāk tāds postpadomju kultūru elements, vai arī laikmeta iezīme? Vai mūsdienās puiši nes puķes uz randiņiem?