Rūgtumiņš palika
Pirms mēneša pasūtīju Jānī Rozē grāmatas ar piegādi uz tuvāko veikalu. Pasūtīju, samaksāju un aizmirsu. Ne pirmo reizi sūtu, parasti atnāk kāds e-pasts, kad pasūtījums ir klāt, vai varbūt īsziņa. Vakar sarunā ar kolēģi par grāmatām pēkšņi atcerējos par savu pasūtījumu, aizrakstu šiem - kas tur ar manu pasūtījumu, un saņemu atbildi:
"Jūsu pasūtījums jau sen kā atlikts norādītajā grāmatnīcā, varat doties tam pakaļ.
Pa Jūsu norādīto tel.nr. kolēģes nevarēja ar Jums sazināties,
Atvainojamies par sagādātām neērtībām,"

Nu paga, tad tas tur apmaksāts būtu stāvējis vēl gadiem, ja es neatcerētos? Jūs vienreiz man zvanījāt darba laikā, kad nevarēju atbildēt, un jūs atmetāt ar roku? Es kopš tā laika tai veikalā esmu bijusi vismaz reizes sešas, būtu varējusi (un gribējusi) izņemt jau tiešām pirms mēneša. "Jūsu pasūtījums jau sen kā atlikts" - tāda kā pasīva agresija? Man kā klientam nepatīkami, esmu izlaidusies, es gribu, lai mani diskrēti informē (ne ar īsziņu septiņos no rīta, kā patīk DHL!), lai mani netraucē ar zvaniem, bet arī lai mani neaizmirst. Nē nu tiešām izlaidusies. Savākšu savas grāmatas ar neērtības sajūtu (nu re kā es te mēnesi marinēju savas grāmatas pie jums veselu mēnesi) un vairs tur droši vien neiešu. Rozem nekas no tā nemainīsies, bet man kaut kā tomēr neforši.