šito krusu izmantošu par alibi, pie stādu sievām ejot
citādi jau grūti paskaidrot, kam man jūlija otrajā pusē stādus vajag
bet vispār viss ir vienkārši, es vēl nekad neesmu bijis tik slikts dārznieciņš kā šogad
ja cilvēkam ir divi dārzi, viņš tak nekopj neviena
kā tāds ļeņins – vienam dārzam saka, ka pie otra, otram, ka pie pirmā, un pats sēž gultā ar termoforu un strādā (trū stōrī, lai gan īsta termofora man vēl nav)
un puķpodus pa palodzēm (un īpaši puķpodiem un boldrikam atvēlētajam galdam, jo palodzes ir šauras) jaunajās mājās izliku aizvakar, kas nozīmē, ka laistīti viņi nebij trīs nedēļas ar astīti (neko, visi dzīvi, nesūdzas, pieraduši pie sava kurpnieka bez kurpēm, un vēl kicīša pirms miļōns, tas ir, pieciem gadiem dāvātais dendrobijs beidzot taisās ziedēt, lūk jums atbilde uz jautājumu "man orhideja nezied jau gadu, vai tas ir par ilgu?")

pēc varenās pauzes (kopš pēcjāņiem!) ieskrēju atpakaļ sārtvaidzībā ar sešīti (gandrīz septiņīti) kā palle viens pats pasaulē
srsly, kur ir visi skrējēji? pa visu trasīti satiku precīzi vienu, un to pašu pie māras dīķa, nevis uzvaras parkā
esmu arī uzvarējusi trako piektdienu, kurā pilnīgi visi bija sazvērējušies rīkot pilnīgi visus pasākumus reizē
paspēju veikala atklāšanu (kādas reizes trīs vai četras, jo veikals ļoti pareizā vietā), dzimšanas dienu, kino, sālsmaizi un pat iedzert kafiju jaunajā grauzdētavā (kafijas fošists aprūvē, ejiet jūs arī)
vēl kvīkendā paspēju izgulēt miega badu (var sākt nākamo) un dārziņā uzcept desas
un vēl paspēju beidzot kaut ko iesēt vēlākai izstādīšanai, šitik vēlu laikam nevienā gadā nebij gadījies
esmu ļ. priecīks, ka beidzot vienā ierakstā ir gārdenings un skriešana un viss, kas man patīk

no rīta, kā parasti, iebāzu degunu oncīdijas kuplākajā zarā, kurš pa dienu smaržo pēc šokolādes un vaniļas, bet naktī ne pēc kā nesmaržo, iedvesmojos un saskaitīju, kas mājās zied novembrī – oncīdija, reja, klīvija un eiforbija
pēcpusdienā mani ielaida depo dārza nodaļā, kur es izrādīju reizē varenu rakstura noturību, ginūru beigās aiznesot atpakaļ vietā un gardēniju pumpuros vispār tikai pacilājot rokās un pat neieliekot groziņā, un reizē arī totālu rakstura vājību, kājiņai paslīdot orhideju nodaļā, no kurienes pārvedu mājās jasmīnsmaržīgu un neganti izskatīgu zigopetāli, kā arī brangu un dzīvespriecīgu ludīsiju ar tādiem pumpuriem, ka vienkārši nevarēju viņu tur atstāt
labi apzinos, ka rubrika "kas mājās zied" skaitās tikai tiem augiem, kuri uzzied mājās, nevis ziedoši atnesti, bet vienalga nevaru beigt diet līksmu danci ap zigopetāli un bāzt viņā degunu
ir lietas, kas nemainās – no tā, ko var nopirkt par naudu (un var arī nenopirkt), mani vienādiņ vislaimīgāku dara festivālu un koncertu biļetes un augi
( oncīdija )
( zigopetālis )

es lieliski zinu un citiem mācu, ka oktobrī jau nu vairs nevajag puķpodos neko pārstādīt un operēt
un pati ko? kurpnieks bez kurpēm, neviļus paslīdēja roka šito apgriezt, to noīsināt līdz minimumam un vēl tam tur noņemt skumjo apakšu un likt sakņoties līksmo galotnīti, un fikuss vāzē vispār priekšzīmīgi sasakņojies, kuram vajag fikusu?

rubrikā "kas mājās zied"
bez vissezonu klasikas - eiforbijas, rejas un eņģeļspārna - tā paagri ir uzziedējusi oncīdija
smaržo tā ka traks var palikt, pēc karstas vasaras un saldumiem
( oncīdija )

bet ja par bēdīgo dzīvē, tad lucavsalā notiek vienkārši kaut kāds pizģec, nekas tāds vēl nav redzēts
( dārznieciņa gaudas, brīdinu, ļ. žēli )

futbolu spēlēt ir labi, tas ir labi, bet starp iepriekšējo un šo nedēļu laukumā bij iegadījies kāds saulīšu griezējs, tagad jābradā pa rakumiem, tas ir slikti, bet vispār futbolu spēlēt ir labi
dārzā ir labi, bet, kamēr bijām islandē, kāds, kuram nopūs rokas, ir nolasījis pa tīro visas ērkšķogas, un šis bija pirmais gads, kad ērkšķogas neizēda lapsenes, tas ir slikti, bet vispār dārzā ir labi
vēl man šodien ļoti patika proporcija "15 minūtes sēdēt zobārsta krēslā" vs "stundu braukt ar riteni uz un no", ar riteni braukt ir labi
vēl es gaidu ciemos augsto viešņu neoplazmu, aiz kam māja spīd un laistās (līdz brīdim, kad augstā viešņa ieradīsies, nekas vairs nespīdēs)
un atgādinu, augstajai viešņai par godu tiekamies dārzā sestdien, būs arī mazliet kurināmā, tātad varēs kaut ko arī uzcept

nu jau kā par asti, nedēļu pirms braukšanas uz londonu es uzzinu, ka braukšu uz londonu (gatavojiet sarkano paklāju, kā par asti), un krītu panikā par to, ko pa to nedēļu jāpaspēj izdarīt
tā kā par darbu panikošu ne agrāk kā rīt, šodien panikoju par dārzu
rezultātā cukīņu un tomātu bērnunams no palodzes ir pārvācies uz svaigām vagām
jūnijs nav sevišķi piemērots dārza pamešanai likteņa un škiceka varā un dzīvei uz akmeņiem londonā

bebrs rūdis ir pieteicis karu maniem fikusiem
labi fikusi bija

"līdz elkoņiem melnzemē" nav nekāds eifēmisms
nav arī pārspīlējums
tāds ir vēkšpēdu apgāztas velēnas biezums
un es nespēju purināt to velnēnu ar kapli un cimdos

in: pirmās nepieciešamības preces jeb dilles tādas un šitādas, salāti, spināti un sīpoli
out: instant laimība, stīvums malu maliņās un sauja pumpurotu ābeļzaru

šis ir tas laiks gadā, kad man maniakāli gribas daudz, daudz, daudz lielāku dārzu
ap vasaras vidu šī vēlme ir savārgusi, jo ravēt netīk, un ap rudeni ir vispār pārgājusi, jo ražu vākt un ēst slinkums
bet atvēzēties uz sēšanu un stādīšanu, to jā, vienmēr gatavs

man tā patīk, ka orhidejas zied kā pēc pulksteņa
oktobrī uzzied oncīdija un smaržo debešķīgi skaisti
novembrī uzzied kinga dendrobijs, un zied viņš ilgi
un ap jaungadu uzzied mazais sniegpulkstenīšdendrobijs
taurentiņi uz palodzes gandrīz visu cauru ziemu
pie visas cauras ziemas gan man vēl mazliet jāpiestrādā

taurentiņu iedvesmota, šodien izvilku dienasgaismā amariļļu krājumu
varbūt kāds atceras, kādreiz es gribēju tādu amariļļu kolekciju, kas ziedētu visu cauru gadu
daļa kolekcijas kaut kur ir pačibējusi, un sarkanā iedega ir piebeigusi manu visskaistāko skipholes sīpolu pilnīgi, pilnīgi beigtu
bet tas nekas, dominika kā reiz atveda sālsmaizes dāvanu no tās pašas skipholes, un šādi ir pavērusies vieta jauniem eksperimentiem ar amariļļiem

ko es darīju gada pēdējā dienā?
joprojām neko neparastu
pabeidzu grābt lapas dārzā, visu glīti saķemmēju, pavasaris var nākt kaut tūliņ
izraku krietnas pāris saujas burkānu svētku galdam

un, kamēr cepas kūka tam pašam svētku galdam, līksmi rāpoju pa vannas istabu ar līmeņrādi zobos
jo pamosties pie (uz?) tīrām grīdām jaungada rītā, protams, būtu forši, bet spoguļus pielikt gribas vairāk

eu man taču šitajā dzīvoklī ir ideāla mirtes istaba!
ankambaris ar logu

no mājām pienāk palodžu gārdeninga ziņas. tajās figurē tādi augi kā "brētliņas sīpols" un "kautska un kanta maiguma avotiņš". varat uzminēt, kas tie tādi par augiem?

paretināju dobes dārziņā, tagad esam spiesti vakariņās ēst salātus, rukolu un ne ta spinātus, ne ta pak čoi, ej tu viņus tādus maziņus atšķir

pa dārzniecības līniju ir arī kvīkenda labākais pirkums (un tas ir konkurencē ar vīna karafi!)
( hello darkness )

ja viņš kādreiz tiešām izaugs un ziedēs, tas būs
( šitā )

mūsu mājsaimniecība ir tādi uzdzīvnieki, ka pat gārdeningu darīt sanāk tumšajā diennakts laikā
kad norietēja saule, sāku izstādīt baziliku un citronzāli, līdz kamēr vairs nevarēja redzēt vispār neko
(nenosals taču, ko?)

nopelniem bagātais dārznieciņš šodien ir izpiķējis 140 bazilika stādus un 40 citronzāles stādus. secinājumi: tas viss aizņem neticami maz vietas šādiem cipariem, par ko paldies pasaulē mazākajiem kūdras podiņiem, un ir reāli dīvaini rūpīgi izstādīt mazītiņus zāles stādiņus, citronzāle pēc izskata un uzbūves ir ļoti līdzīga vārpatai.

studijā dārzniecības ziņas (Zem Segas!)
in: puķzirņi visādi, i pašvākti no iepriekšējiem gadiem tai pašā dobē, i veikalā pirkti raibuļi un (kasparnosaukumu) božolē
out: deviņas sarkanas tulpītes kantam

( un vispār tulpes zied reizē ar neaizmirstulēm )

deram, ka es šosezon būšu labāka dārzniecīte, nekā pagājušo?
zeme elpo, viņu kustināt un purināt ir laime
in: dilles, pakčoi, cukīņi, rukola, pudeļķirbji (puķdobē, ha), pētersīļi, burkāni tādi un šitādi, spināti, salāti un mazmazdrusciņ matiolu
out: nesaskaitāmais, neizmērāmais un tulpīte
missing: kaut kur dārzā esmu pazaudējusi piparmētras, sitnostnevaratrast

amarillis arī gaidīja pavasari
( sagaidīja )