no rīta, kā parasti, iebāzu degunu oncīdijas kuplākajā zarā, kurš pa dienu smaržo pēc šokolādes un vaniļas, bet naktī ne pēc kā nesmaržo, iedvesmojos un saskaitīju, kas mājās zied novembrī – oncīdija, reja, klīvija un eiforbija
pēcpusdienā mani ielaida depo dārza nodaļā, kur es izrādīju reizē varenu rakstura noturību, ginūru beigās aiznesot atpakaļ vietā un gardēniju pumpuros vispār tikai pacilājot rokās un pat neieliekot groziņā, un reizē arī totālu rakstura vājību, kājiņai paslīdot orhideju nodaļā, no kurienes pārvedu mājās jasmīnsmaržīgu un neganti izskatīgu zigopetāli, kā arī brangu un dzīvespriecīgu ludīsiju ar tādiem pumpuriem, ka vienkārši nevarēju viņu tur atstāt
labi apzinos, ka rubrika "kas mājās zied" skaitās tikai tiem augiem, kuri uzzied mājās, nevis ziedoši atnesti, bet vienalga nevaru beigt diet līksmu danci ap zigopetāli un bāzt viņā degunu
ir lietas, kas nemainās – no tā, ko var nopirkt par naudu (un var arī nenopirkt), mani vienādiņ vislaimīgāku dara festivālu un koncertu biļetes un augi