"visa pasaule" koktēļus mājās sāka šeikot pavasarī, bet es nekur nesteidzos, man lēni pierāpo
bet, kad pierāpo, tad nu lūdzu katram gadījumam piesprādzējieties, dāmas un kungi

tā'n'tā, pēkšņā mīla uz pisco sour ir novedusi pie tā, ka
a) esmu izpirkusi visu rajona lokāla pisco stoku (nebija grūti, stoks bija knipucītiņumiņītiņimiņš)
b) no peruāņu pisco taisu peruāņu pisco sour, no čīles pisco attiecīgi čīles, bet tas ir garlaicīgāks, jo bez olbaltuma, un čīles pisco, vismaz šis konkrētais, ir bez basa, tāds spožs un cīrulīgs
c) kā cilvēks, kuram no sarkanvīniem mājās ir tikai itāļu primitivo un argentīnas shiraz, speciāli no rajona lokāla pasūtīju 1 (vienu) pudeli čīles cabernet sauvignon, jo santiago sour pa virsu uzplostot (starp citu, tas nenozīmē to, ko jūs visdrīzāk padomājāt) promska drīkst tikai čīles cabernet sauvignon
d) absints šaismājās ir parādījies tikai viena iemesa dēļ – lai būtu ar ko oderēt glāzi priekš corpse reviver #2

starp citu, rajona lokāla internetu bode piegādēs kļūst jo dienas, jo draudzīgāka, auksti rekomendēju – pasūtījumu cutoff laiks ir 17, piegāde (visā rīgā, nevis tikai rajonā) uzreiz pēc tam, un nu jau pāris dienas beidzot nav obligāti jāsalasa 10 vienības, bet pietiek ar tādu nieku kā 15 eiro kopsummu, pie kam ceņņiks ir veikala, nevis bāra, piebukmārkojiet kvīkendiem, tad noderēs īpaši labi

lai nu kas, bet patērēt kultūru un izklaidi "šajos laikos" ir tik ērti
ja parasti nāktos izvēlēties, iet uz prozas lasījumiem vai uz elvisiņa diskotēku kaņepē, tad tagad atlaidies dīvānā, teļļukā palaid prozas lasījumus, tumbās palaid elvisiņa setu, un malko savu pisco sour, apm. ņurd.
runājot par pisco sour, punkts viens, esmu nemērā lepns par to, ka man sanāk un cik garšīgs sanāk (kā pēc grāmatas, ar visiem angostura bitters punktiņiem pa virsu), un punkts divi, šodien ir problēma – vai no tās kaudzes pārpalikušo dzeltenumu taisīt spaini olandēzes vai tomēr vēl kādu koktēli

sāku ķemmēt savu saulē izbalējuša kviešu lauka krāsas īmo čupčiku uz pretējo pusi, pēkšņi attapos ar princeses diānas frizūru

lasu brīnišķu young adult fiction un pēkšņi esmu ar visiem potrohiem ienests vaibā es gribu ar tevi skolā iet un vienā solā sēdēt un lai mūsu draudzību izskata pedagoģiskās padomes sēdē
auksti rekomendēju, čo

programmā "kā ar panākumiem izlikties par pieaugušu sievieti"
man nu jau ir ne tikai savs grāmatvedis, savs frizieris, savs nagu meistars (pat ja on hold for the time being)
bet arī savs juvelieris, vot

man ir tik brīnišķīgi draugi, un viņi ienes manā dzīvē brīnišķīgas lietas
piemēram šitādu absolūti neslavenu jūtūbes skrējēju & albumu apskatnieku (vai drīzāk apķērcēju)
viņš skrien un klausās muzonu (lol, vai ne, to taču mēs visi darām), pārsvarā visāda noizroka jaunākos ierakstus, bet pa vidu gadās arī rošīna mērfija un lēdija gagārina un my first ever listen to van halen, un filmē reaction videos ar saviem komentāriem un ķērkšanu
where's the catch? paša muzona viņa viģikos nav, toties komentāri ir izcili, ķērkšana arī
reku piemēram metz jaunākā albuma review, 10 minūtes jūsu dzīves un daudz sirsnīgu ķērcienu
metz running review

tā kā cibā pēdējos 10 gados nekas daudz nav mainījies, gaņauka lielais vairums jūsu bija klātesoši toreiz, kad mani skaistā jūnija rītā, ap 7 braucot mājās no teātra bāra, pie brīvības pieminekļa pilnīgā randomā sakoda bomža suns
varu reportēt, ka suņi man tiešām kož tikai un vienīgi pilnīgā randomā un uz ielas
vakar ikdienas pastaigā bija atlikuši kādi 400 metri līdz mājām, kad pie stradiņiem man ap kājām aptinās mazs krančelis, kura saimniece bija aizrāvusies ar draudzeni un viņas krančeli, un ieknāba ar mazajiem trulajiem zobiņiem nekur citur kā pacelē, tieši locītavā
nu, šoreiz vismaz ir zināms pamats ticēt saimnieces zvērestiem, ka pret trakumsērgu točno ir potēts, un man nav jājož pa taisno uz stradiņu uzņemšanu

trīspacmitajā, piegdienā, kas bija marts (kurštatovēlatceras), pirmās ārkārtas pirmajā dienā es pirmoreiz mūžā aizgāju pie psihoterapeita (pēc tam jutos nelegāli labi un empowered)
trīspacmitajā, piegdienā, kas bija novembris, otrās ārkārtas pirmajā nedēļā es pirmoreiz mūžā biju uz covid testu
nosūtīja, lai "izslēgtu covid", bet nu mēs zinām, kā man te iet ar šitām izslēgšanām, vasarā aizgāju uz traumpunktu izslēgt lūzumu, nu un tālāko visu jūs zināt, pirksti vēl joprojām līdz galam nav atguvuši kustības amplitūdu
bet viss labi, pēc sešām stundām, precīzi pusnaktī saņēmu gaidīto atbildi
principā tagad varu piedāvāt drošu kompāniju :)

gribat ideālo metaforu "šim gaišajam ziemassvētku gaidīšanas laikam" 2020?
pirms pāris dienām nopirku sezonas pirmo mandarīnu tīkliņu
šodien bāžu tīkliņā roku, ēdīšu mandarīnu, a tur žļurk
pieci mandarīni sapuvuši

kvīkendā pirmoreiz pa kādiem, esnez, pieciem gadiem nobindžoju seriālu
goda vārds, sajutos labi un dziļi atpūtusies
a tā tikai lasu internetos, ka citi cilvēki tā dara, un brīnos un biš skauž

es piemēram esmu tāds cilvēks, kurš uz židrūna koncertu iet swans you fucking people make me sick maskā UN ar belle and sebastian tarbu pār plecu UN uzskata to par gaumīgu joku
starp citu, koncerts bija ļ. izdevies, pat +8 grādos un lietū ārā (un arī ārā ar maskām, kamēr vien nedzer alu vai nepīpē), un klāvs staigāja pa naža asmeni, tas ir, pa slapjām margām un pa priekšaugšām

tai spēlītē "kāds ir tavs vēlēšanu sauklis" ar to, ko esi teicis zvēriņam, man sanāk:
rasbainieks 2020 naci pūce

tas sākās kā pāļa joks, bet galu galā materializējās – uzcepām picu ar šprotēm
garšīga, ja kas

too much pain, too little pleasure

dārgā ciba, tu, kas visu zini
kā mēs latviski sakām catch 22?