vladiņa vārdadienu svinam jau precīzi apaļu nedēļu

savukārt dārgie nepotētie draugi (vismaz pasīvie pretņi, ne aktīvie), es te internetos izlasīju, ka latvijas slimnīcas sāk lēnā garā pāriet uz potētu radinieku pielaišanu uz vizītēm
ja jums gadījumā ir vecāki ar švaku veselību vai kādi citi tuvi cilvēki, kuri jums rūp, ziniet, ja (tfu tfu tfu) kaut kas atgadīsies, tad šitādus nepotētus jūs pie viņiem nelaidīs, bet potētus laidīs

dārgie potētie draugi, man ir viena lieka aproce uz to hanzas perona festivālu šodien, sāk jau ļoti drīz ar ņikto, bet vēlāk vakarā ir tigerlillies, un tad tur vēl viss kas pa vidu, kāds varbūt vēlas?
p.s. es pati arī eju

vakarā redzēju pār daugavu cēli un lēnīgi braucam cūciņu
godīgi sēdēja somā, kas karājās uz velo stūres

autoskolas ziņās: vakar uzzināju, kā tas ir, kad uz sajūga pil eļļa un kāja slīd nost (protams visatbildīgākajos brīžos)
un tā ir mana mīļākā skolas mašīna ar visforšāko sajūgu (un visneforšāko ātrumpārslēgu)

otro poti man sniedza aleponijas bārmenis, kurš piedevām ir arī mans uzvārda brālis
[joki par šotiem]

man piemēram šodien pienāca paciņa no neoplazmas, tāpat vien <3
a tur vesela dārgumu kaudze un tai pa vidu divas (!) orlas (!) kleitas
(eu beidzot ir iemesls palaist jūzerpikču izskrieties)
un viena no šīm kleitām burtiski sauc "atpogā manas asaras, beib"
coming soon to a terase near you

baigi pierakstījos uz poti stradiņos, lai tuvu pie mājām, 300 metru attālumā, bet beigās braucu no sārnates 200 kilometrus, viss tāds pa taisno no mājiņas uz vistas kājiņas izlīdis

un cik reizes jūs apraudājāties laligabas pasniegšanas laikā?

nevienam nav noslēpums, ka cibā ir daudz derglību
brīdinu, šī pat to vidū izceļas, kāpiet pļekā atbildīgi
stundu stāvu domādama, vai tas ir individuāli, vai tā izskatās infotelpas nospiedums

runājot par šitāmte "civilizāciju un vērtību sadursmēm", es te tā iedomājos
mums ir t.s. tradicionālo vērtību piekritēji, un šai grupai ir apakšgrupa, kura dara visu, lai viņiem būtu pēc iespējas vairāk bērnu
bet, jo vairāk tev bērnu, jo lielāka iespēja, ka kāds no viņiem būs homoseksuāls
ko ar šo paradoksu?

starp citu, fun fact uz tā fona, ka latvijā ģimenes ārsti nevarot vairs atrast nevienu, kurš gribētu astra ženēvu zenecu un drīkstētu potēties (pārspīlēju tikai mazdrusciņ)
no vjetnamas, uz kuras strikti slēgto robežu atvēršanu mēs te šaurā lokā esam šaušalīgi gaidījuši, sāk pienākt pirmās cerīgās ziņas
vēršot vaļā robežas potētajiem, bet tikai ar tām vakcīnām, kuras ir apstiprinātas lietošanai vjetnamā
tās šobrīd ir tieši divas – astra zeneca un sputņiks

kas man galvā čota neieliekas – vēl nav pat aprīļa vidus, bet saule jau lec pirms pusseptiņiem

starp citu, starptautiskā vakcīnu pase, kas nepieciešama ceļošanai, man ir kopš 2008. gada (un es uzskatu, ka ceļot sāku vēlu)
vispār viņas kā tādas pastāv jau kopš 1935. gada

pat ar visu to ķekarpistni, kas šodien notika ar hronisko pacientu (ne)vakcinēšanu (then again, man izskatās, ka vakcinācijas birojs, pār kuru nāk sūdvētra, šajā stulbajā situācijā ir neintegrēto reģistru un datubāzu ķīlnieki), perspektīvas pamainīšana liek novērtēt, ka mums kopumā tomēr iet tīri labi
vakar svinējām mūsu pasaules bērnu bāra gada jubileju, parunāju citstarp ar irāņu draudzenēm, viena sēž depresijā teherānā, otra austrijā precas
un es tā casually varēju teikt, ka man nākamajā ceturksnī varētu spīdēt vakcīna, un moš pat varētu tikt uz pirmo kāzu ballīti eiropā (jo otra būs irānā ar visiem visiem radiem, un to plāno pēc pāris gadiem, kad arī irāna varētu būt tikusi līdzi pārējai pasaulei)
teherānas draudzene smagi nopūtās un stāstīja, ka tieši saņēmusi īsziņu ar aicinājumu visai tautai pieteikties par brīvprātīgajiem klīniskajā izpētē, jo irāna, protams, izstrādā pati savu vakcīnu, kura turklāt ir nosaukta nesen noslepkavota irāņu kodolzinātnieka vārdā
nu lūk, uz šāda fona, kā teiktu papagailis polinēzija, nav ko brēkt, patiešām nav ko brēkt

rubrikā "pastāsti fortūnai savus plānus, lai viņa var ierēkt"
meklējot arhīvos kaut ko pilnīgi citu, uzdūros šim "rasbainieks plāno būt nekad neizmantota rindiņa studijas katalogā", visa tāda nupat pārnākusi no studijas, kur praktiski pilnībā pārrunāju onboard announcementus, kas nu jau ir rutīna
lūk, ir pagājuši gadi, un rasbainieks uz jums runā lidmašīnās un prāmjos, principā šķērsot latvijas robežu bez manas pavadības nav nemaz tik vienkārši, cik labi, ka šobrīd tas nav aktuāli, te jūsu zelta maliņa neceļošanas mākonim

piemēram superbessei šajās dienās bija koncerti pēterburgā un maskavā
skatos reportus internetos un skaužu un neticu savām acīm
nezinu, kā tas tā nākas, ka viņiem tur notiek koncerti ar dejojošu pūli

šodien sajutos kā lielākais haļavščiks pasaulē
man te pēkšņi ar steigu bija jānoliek csdd teorijas eksāmens
autoskolā gāju pirms gada, tad visu zināju itin labi, biju vienreiz izgājusi cauri uzdevumu grāmatai ar stipri maz kļūdām, skolas teorija 30/30, un tad viss palika gaisā karājoties
nu, kā gadījās, kā ne, atkārtot teoriju pirms eksāmena sāku tieši 3 h pirms tā sākuma, tāda man te mirkļa struktūra
ātri vien sapratu, ka esmu stipri nedarēķinājusi, cik daudz tai uzdevumu grāmatā tā visa ir
paspēju iziet cauri apmēram pusei, kļūdu daudz, no tricky bits neko neatceros
izskrēju cauri online testam pāris reizes, kļūdu stipri par daudz, lai varētu paļauties uz atmiņu un loģiku
neko, paļāvos uz veiksmi, un viņa bija pret mani trakoti jauka un piegādāja tikai vienkāršus jautājumus

tad ta laiki pienākuši
browserī sākot rakstīt urban, mūžveco pirmo rezultātu urban dictionary (i am professional! much words, such wow!) nomainījis urban decay (i am procrastinating and buying things i have no idea how to use but they are niiice)

vakara pastaigā izdomāju pārmaiņas pēc apiet stradiņiem no otras puses, ko nedaru bieži
brienot šauru taku kupenā, uzskrēju virsū nevienam citam kā bolderājas didzim
kurš man zem usnes logiem nekavējoties pārdeva simona grāmatu
šajā mirkļa struktūrā tas ir kā minimums nedēļas notikums
tagad, sajūsmas pilna, gribu ar visiem par to parunāt