tā pūce, vai zināt, ir viens biedējošs kaķis
viņa mērķtiecīgi trenējas rīkoties ar ķepām kā rokām
teiksim kombikormu viņa bieži vien ēd, izķesējot no trauka un tad pa vienam graudiņam no grīdas uzlasot un ar sauju ieliekot mutē
vēl viņa aizgāja krusta karā pret citronzāles diedzētavu, kurai es ventilācijas aizbīdni turēju ciet kopš pirmajām krusta kara pazīmēm, bet tas jau viņai netraucē aizbīdni atvērt, iebāzt ķepu līdz plecam diedzētavā un dūšīgi pakasīt
tā lūk pūce mani piespieda izstādīt citronzālēnus pa vienam un salikt mazliet augstākās diedzētavās, kur arī nav droši, toties tagad droši zinu, ka viņu man ir sešdesmit, vismaz pagaidām
par gārdeningu runājot, sen nebija gadījies "tas brīdis", kad nakts tumsā dārznieko līdz kamēr vispār neko nevar redzēt un tad no rīta ej skatīties, kā tas izskatās dienasgaismā (un atviegloti uzelpo)
pēc pilnīgi nelegāla manevra ar zemenēm gadsimta projektu "puķdobē tikai puķes" var uzskatīt par veiksmīgi izpildītu
starp citu, jz. re, tas, kas tevi viņgad interesēja, ir vārdā akmeņsēkle, šogad ar viņām tirgus ir vēl pilnāks un visādās krāsiņās, taču pildīto ir pamaz, bet nepildītās vakarā veras ciet (kas protams man netraucēja paņemt arī tās, stādu tirgū mana sirds ir jo lokana)