šodien staigāju pa centrāltirgu, meklēdama savu pazaudēto polārlāci
polārlācis, tā ir tāda ne ta dālija, ne ta cinnija, balta un pildīta
es viņu ieraudzīju stādu apgaitas pašā sākumā un nenoreaģēju
tā arī vairs nekad neatradu, un es meklēju, ilgi meklēju
bet ne-lāča vasaras dālijas un visādas lauvmutes un nepiedienīgi skaistas asteres un dažas lefkojas, tīri lai aizpildītu to caurumu sirdī, kādu atstāja kaķu izkasītās neizdīgušās matiolas (bet es pamēģināju vēlreiz, varbūt šoreiz paveiksies, galu galā ir tikai maijs), tas viss man tagad ir manā pilnīgi jaunajā puķdobē, esmu priecīgs es un līksms (kaķu džihāds pending, protams)
arī sezonas pirmie mazsālītie gurķi ir ietaisīti, un vēl arī mūžā pirmā upside-down kūka ir izcepta
esmu priekšzīmīga kaucmindiete, un tas nekas, ka vispār man šodien bija jāstrādā
es taču varu kādreiz atļauties paņemt brīvdienu tad, kad tā ir arī citiem cilvēkiem