jūs drošvien esat ievērojuši internetos apkārt ceļojošo sametienu jeb latviešu kikstārteri jeb projektu bankas projektu kuncendorfa un osendovska sinfoniettas koveram
laika paliek arvien mazāk, nu jau kādas 10 dienas, jāsavāc vēl divas trešdaļas, interneti tiek koļīti arvien aktīvāk
es arī gribēju samesties, bet ikdienas skrējienā apstājos pie tā, ka projektu bankai nav paipalas
ir daudz dažādu banklinku (ar komisijām, un ne maziņām), ir kaut kāds paysera (par kuru man, piemēram, ir pirmā dzirdēšana), bet paipalas nav, tātad visi impulsīvie sametēji tiek atsijāti, jo ir ļoti jāgrib ziedot, lai pārvarētu kaut mazāko šķērsli
nākamajā piegājienā es mazliet iedziļinājos tajās komisijās, jo tās izskatījās aizdomīgi lielas, galīgi ne pēc standarta bankas komisijām
aha, vidēji 7% no ziedojuma summas aiziet komisijā, turklāt projektu banka ir draudzīgi pierakstījuši maldinošu tekstu, ka komisiju var segt ziedotājs un var arī nesegt, tikai opt-out tur nemaz nav
jāpiezīmē arī, ka projektu banka par šādu aspektu neinformē projektu iesniedzējus, un no iesniedzējiem vēl arī paņem procentiņu
šādā razkladā ir ļoti viegli atbiedēt ziedotājus no ziedošanas, ļoti viegli izgāzt projektus, un beigās uzvārās vienīgi bankas
es labprāt pārskaitītu pa taisno lmc paipalai (ir, ja kas), bet projektu bankas projektu tas neglābs, jo nauda tiks izsniegta saņēmējam tikai tad, ja būs samesta visa summa tieši konkrētajā platformā
kikstārterī es neesmu sametusies, bet indiegogo esmu – klik, paipala, klik, viss gatavs, sametējs jūtas viss tāds labs un spārnots
kāpēc projektu bankā visam jābūt tik grūti?