pirms mija aizbrauc iet tuksnesī (kur viņa francijā ņems tuksnesi?), mums bija jāpaspēj pasēdēt konspiratīvajā dārzā (tik konspiratīvā, ka mija joprojām nezina, kur tas atrodas)
paspējām
nelielas brokastis izvērtās par greznu branču līdz pusnaktij, uzgrilējām ne tikai meņū paredzēto samu un astoņkājīšus, bet arī sieru un ananasu, viss tik garšīgs, tik garšīgs, viesi nāca un gāja, bet mēs tik sēdējām kā ķipji un izsūcām nelielu ezeriņu dzirkstošu dzērienu
dārzā iznāca arī kaķi (achievement unlocked!)
kaķu šahu ap grilu uzspēlēt sanāca arī rajona kaķi (dziļais āgenskalns vispār ir kaķu karaļvalsts), bet rita līksmi vārtījās pa lieveni – nokrāsoja kažoku pelēku kā boldrikam un pie viena lieveni nospodrināja
boldriku vakara izskaņā noņemt no trases izdevās tikai tad, kad viņš uzkāpa kokā, kur viņu pārsteidza zari
no rīta zazis mani konfrontēja ar faktu, ka pēc stundas sāks gāzt un tad divas nedēļas būs auksts, tāpēc ir steidzami jābrauc uz ķipi nopeldēties zāļainajā daugavā, un pretargumentu te tiešām nav un nevar būt
paģiru burgers uz steķīša un pelde ūdensrozēs, tas ir pilnīgi izdarāms jebkuras darbdienas pusdienlaikā, ņemiet vērā