visupirms jau - jaunākās paaudzes reklāma! "Free Eric Clapton information straight from bloggers." (mandomāt, martcorem patiks koncepts)

bet vispār es sadūšojos beidzot paklausīties to, kas saucas torņa plejliste un, ziniet, tīri labi. es bij domājs, ka būs sliktāk :)

un vēl ir patīkami trāpīties pie teikšanas - tur, kur jūzeri balso par grupu reprezentējošajiem attēliem, man šovakar atkal sanāca būt tam, kura klikšķis izšķīra bildes likteni. upuris - soundarcade :) škrobe tikai, ka par sirkes bildi iebalsojuši ne to, kuru uploadoju es, bet to otru (taks, atzīstas, sivēnastes, kuri tie bija!)

upd: bez sirkes melnā uzvalka albūma pārstāvēšanas šitai plejlistē NU GAN varēja iztikt!

upd2: noklausījos līdz galam - plejlistē ir 15 dziesmas, pārstāvētas ir kopumā kādi 6 varbūt albumi. pamaz. bet forši, ka samērā daudz dziesmu no (z)ēnu kabineta bellakorda un ir kaira krievu hits no kartāgas zēna ar akmeni.

upd3: apžēliņ, lai izvairītos no strādāšanas, vēl arī izeditēju last.fm baložu aprakstu, lai nav tas briesmīgs anglisks (c). nu vienkārši sasien man roks (c) un ielec ventā (c).

rādās, ka šogad būs īsais ašais pavasaris. ievas noziedēs 4 dienu laikā mandomāt. sniegs, piemēram, nokusa divu dienu laikā. šādi: vakar ventas mūspusē visi mazi ūdens gabaliņi sacentās, kurš pirmais pa ceļa slīpumu tiks lejā līdz ventai. tādā biezā slānī. šodien viss jau sauss. pilsētas pusē gan vēl notiek sacensība "kurš pirmais no pils parka kalna līdz alekšupītei". tur būs sauss rīt. tad sāks līt. aprīļa vidu jābūt vēl kārtīgam cīruļputenim. un tad jau vasara.

pilsētā skaudīgi noskatījos, kā pie pamestās čigānmājas, kur mēs kādreiz braucām sniegpulkstenīšus zagt (pārstādīt pie sevis dobītēs) šie jau zied griezdamies. pārnācu mājās, noplēsu ložņas radzenes no rekonstrukcijai paredzētās dobes (dod dies, ka šopavasar man tam atrastos laika), un šeku reku, arī mūsējie zied :)

mājupceļā pacēlu aiz saulesbrillēm noslēptās acis pret debesīm un, pavei, saulē iekosts robs! (nav jau tā, ka es nezināju, ka tā tas šodien būs, bet vienalga pārsteidza)

dziļi paklanos starro, kurš ir teicis:

Bet mums nevajag mūzīku, bet to kas tam apkārt - statusu, atmiņas,funcionalitāti sadzīves situācijām, romantiku, dusmas, dzīvesveidu,atribūtus.

Man nevajag ledusskapi, man vajag, lai produkti nebojātos.
Mums vajag risinājumu. Mūzika ir tikai nodaļas virsraksts lielveikalā.

ziniet, man ne vienreiz vien ir gadījies apdomāt, ko es iesāktu, ja man būtu iespēja nospiest to sarkano podziņu, kas garantēti iznīdētu visu cilvēci. jo cilvēce taču ir šīs planētas ļaunākā kaite. ka nepārmetas vēl uz citām arī.

nu lūk, es zinu, ka veselais saprāts diktētu 'spied podziņu un viss beidzot būs labi', bet ko viss pārējais? un kas uzvarētu...

upd: tas nav nekāds niknums, nedz arī naids pret cilvēci. tie ir vēsi prāta apsvērumi.

protams, tas atgādina 'pasaules galu pulksten astoņos vakarā'. jā, ja man tai brīdī vagoniņā ar sarkano podziņu iesūtītu mazu kaķēnu, veselais saprāts varētu iet ieskrieties :) bet nu domu jūs taču sapratāt?