viss, mīlīši, ar šo brīdi es sāku centīgi strādāt, tās sasodītās miroņlīnijas jau deg zilās ugunīs. un sāku arī šūdināt vairākus tilla apakšsvārkus, kā nekā tieši pēc nedēļas jābrauc uz (hihihi) kantora 15 gadu jubilejas banketu (melora, būsi?)

tikai vispirms jāizmoka no sevis visskaistākie vārdi, ko atceros no zviedru valodas, jo mūsu mīļajai ex-pasniedzējai iet cik nu vien šausmīgi briesmīgi var iet. un es neprotu rakstīt mīļi un uzmundrinoši, ciniķe vecā.

party hard, work hard. sūdīga secība, ne?

kad izsīkst pofigs, paliek bēdīgi. lielās un mazās lietās.