vot, vot, trīs kilometri, ar mainīga ritma mūziku uz ausīm, un gatavs! ja es skrietu stundu, tad drošvien ar pirmo reizi pasākumam tiktu pielikts punkts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pirmajā reizē arī stundu no vietas nav jāskrien :) Tajās gaŗajās distancēs prieku atrod pamazām. Un, dieva dēļ, bez mūzikas uz ausīm -- paša ieelpa, solis, solis, izelpa, solis, solis, ir lieliskākais skriešanas fona ritms. Mūzika novērš uzmanību no visa pasākuma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nē, tu neko nesaproti! mūzika piedod skriešanai ritmu un ātrumu. kā mums ir kāpums, tā pieliekam soli līdz sprintiņam, tad piebremzējam un tipinam tālāk. mūzika liek nepamanīt laiku, un tajā pašā laikā - to izmērīt bez sekundēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nē, mūzika uzspiež skriešanai savu ritmu, ja skrien bez mūzikas, tad pats vari noteikt savu ritmu un ātrumu, bet mūzika tev saka priekšā. Es tāpat arī pielieku soli un tam bremzēju -- lūk, līdz šitam kokam aizskrienu ātri, pēc tam lēnāk, bet līdz tam tur atkal ātri. Un nepamanīt laiku -- oi, skriet taču ir tik forši, es nevaru iedomāties, kādēļ lai gan es gribētu nepamanīt to laiku, ko pavadu skrienot.

(Reply to this) (Parent)