Nez, nez. Kārtīgi ierīt gan pirms, gan pēc nekad par skādi nav nācis. Dažiem nevedās skriešana ar pilnu māgu, bet, ja tas veikums ir puslīdz nozīmīgs, pēc tam ēšana (un jo īpaši ar olbaltumiem) dažās teorijās tiek par svētīgu atzīta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

lūk, jā, tā teoriju dazādība diezgan dzen pretrunās. vēl jau atkarīgs no tā, cik ļoti esi izlicies iekš terniņa, ut.

šajā sakarā: vai esi nonācis arī pie maģiskā "papildus uzturvielas skrējējiem"- nu tur, recovery pulveris nr. 18, gēls tāds, vitamīni no pieclitrenēm?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Pulverus no mucām es tīšām ignorēju. Ar slodzi 3-4 skrējieni nedēļā spēju kustēties arī ar parasta cilvēka pārtiku. Pēc skrējiena gan neko sev neliedzu, gadās 23os vakarā pielikt vēderu ar sviestmaizēm, taisni uz gulētiešanu, un nekas. Ar papildvielām tikai sacensībās un tikai sporta dzēriens (sāļi, cukuri) + enerģijas želejas (ogļhidrāti).

(Reply to this) (Parent)