pilnīgs pavasara vakars, dvēsle veldzēta, gaujarts nepievīla ne kripatiņu, esmu pacilāta.
viss ir ļoti precīzi tā, kā ciks citēja no četriem baltiem krekliem, ka vajag jau kaut ko savējo. ļoti savējs arī ir, reti kurā koncertā man nevar novākt līdz ausīm atieztu smaidu no sejas, un parasti tas ir kādas ļoti īpašas mūzikas dēļ, bet gaujarts vienkārši uz mani runā. smuki latviski runā, asprātīgi runā, man ļoti patīk, ka ar mani tā runā.
ja par ierakstiem, tad mans mīļākais pagaidām/joprojām ir no zemēm ep, jo agrīnais gaujarts man nu tā, par naivu, bet arī no jaunā albuma daži gabali ir jau stipri sirsniņā iekrituši, ceru, ka arī mirdzas ķempes gabals ir ierakstā, nu un plecs ar vācieša tekstu brīnišķīgs.
pašreizējais gaujarts man ļoti patīk. teikt, ka cikam iestājies muzikālais briedums, būtu tizli, bet nu tas viss ir sakritis kā vajag, turklāt es apbrīnoju ciku par to, ka viņš neļauj šubrovskim sevi noēst kā frontmeni, jo šubr parasti dabiski ieņem visu brīvo vietu un izvirzās priekšplānā.
nu un pārsteigumiņš ar viesmākslinieku lapčenoku teicams. varēja gan ļoti just, ka viktors galīgi nejūtas savā šķīvītī, bet nebija jau arī savā, un mums visiem bija jautri un smieklīgi.
pilnīgs pavasara vakars, ka es saku.