Par to kā racoon 1.septembri sagaidīja.
Kā sagaidīja? Sūdīgi. Slājot mājup no darba pie sevis apsmadzeņoju iespēju iepeldēt vecrīgā un svētā mierā iepildīt sevī vienu, otru aliņu. Nonākot pie Brīvības pieminekļa apstājos, un caur skostiem zobiem, veroties Vecrīgas virzienā no manis izlauzās maģiskais krievu vārdiņš bļaģ. Žopa, polinj atas, bļe. Pilns kā skudrupūznī, nav kur kapeikai nokrist, kur nu man vēl tur cauri izspraukties. I hate kids, lai gan tagadējie akselerāti nereti miesasbūvē pārsniedz tādu mazu jenotēnu kā es. Visam vēl pa vidu maģiskais busiņš ar zaļo svītru, onkas tumši zilās formās, un onkas elektriski zaļās vestītēs. Mēģinot izlauzties caur burzumu iznīdēju sevī jebkādu vēlmi “iedzert mierīgi aliņu vecrīgā”. Izanalizējot situāciju un iespējamās alternatīvas, nolēmu vakarā lūrēt filmu, jo visi ir ielās, nomā noteikti nekas nav izņemts un būs lielum lielais piedāvājums. Papriekšu vajag apgādāties ar provivantu, nu tjip graužamajiem un dzeramajiem, lai kino vakars izdotos. Devos iekšā centra Rimi. Kļūda, smaga un nepiedodama kļūda. Protams ka visi mazie stīvējas ap alus skapīti un spirtoto dzērienu plauktiem. Lai tiktu līdz saviem diviem aliņiem vajadzēja krietni piepūlēties, nu un gala rezultātā apgādājies ar lielajiem, konservētajiem zaļajiem zirnīšiem, diviem aliņiem, lielo čipsu paku un spilvas tūkstošsalu mērci mēģināju tikt pie kases. Protams, man ir jāiestājās tajā rindā, kur rinda kustās vislēnāk, jo redz pārdevēja nedod puisim nul zīben bonaparti a tas aistāvot savu vecumu dokumentu uzrādīšanas vietā (kuru visticamāk vienkārši nav) brūķē muti. Piecpadsmit minūtes nostāvējis rindā un apsmadzeņojis iespējamos terora akta variantus tomēr tiku līdz maksāšanai un laimīgi diebu nomas virzienā.
Nu bet protams, tās filmas kuras gribēju paņemt ietilpst kategorijā”izveņiķe, uže zabraļi”. Purpinot mātesvārdus paņēmu vienu burlesku uz DVD un otru burlesku uz VHS , jo redziet DVD formātā “uže zabraļi”.
Labi, izcietis visu šito marazmu, stiepu savu provīzijas un filmu maišeli cauri vecrīgas pokemonu burzmai mājas virzienā. Redzot kārtējo mugursomu ar uzrakstu Korn un vanaga alu somas nēsātāja rokās mana oma turpināja pasliktināties. Hate kids. Protams, lai jautrības komplekts būtu pilnīgs, atcerējos ka Dārgajai arī bija višlists no bodes, par kuru protams esmu aizmirsis. Tenterēju atpakaļ uz Rimi. Rindā stāvēšanas murgs, dublis divi, terora akts ar rakūnu pašnāvnieku.
Kā jums šķiet, kas notika tālāk? Nu protams, lielais rimi maiss par pieci kop. gabalā ņēma un saplīsa iepretim Kardinālam. Bļe. Paņēmu to nelaimīgo maišeli kā tādu bērnu uz rokām un tenterēju tramvaja virzienā. Tunelī grūstīšanās, maisa kontents nepielūdzami sāk slīdēt laukā. Mātesvārdi sāk izskanēt jau skaļāk. Ielienu tramvajā, abas rokas aizņemtas, man jānobrauc viena pietura, bet konduktors klāt kā mazā nagliņa. “Braukšanas kartiņu, lūdzu. Vai divdesmit santīmu”. Lieku savu paunu uz zemes lai sameklētu divdesmit santīmu, jo braukšanas kartiņa man nav bijusi pēdējos septiņus gadus. Protams, zirnīšu burka aizripo nezināmā virzienā. Konduktore apsolīja pieturēt maišeli, a es rakom pakaļ zirņiem. Divi urlas sisina. Noņurdu kaut ko par pidaru slepkavībām ko nelaimīgie deģenerāti arī izdzird. Nu un maukuri izkāpj tajā pašā pieturā kur es, uzreiz pēc akmens tilta. Laikam sumpurņi pirms doties atbalstīt štābu bija nolēmuši pāraudzināt dirsīgo gansu (tb mani). Vakar mans rajons bija drošākā vieta Rīgā, un novērtējuši policijas blīvumu pārredzamā ariālā pidari no sava nodoma atteicās un devās paķērkt pie uzvaras pieminekļa.
Mājās ietenterēju nikns kā lapsene. Bez vāda runas izrubīju Dārgās fašen tī vī un ielādēju pimo burlesku DVD formātā. Ha, na tev, filma raustās, disks ir saskrāpēts kā pokemona vēnas. Spītējot sliktajai kvalitātei turpinu lūrēt kā spridzina mašīnas un dauza mūļus. No fašen tī vī atdalītā Dārgā ņem un izsauc drušku uz tēju, na tev, nevarēsi vis apenēs sēdēt un aliņu ar čipsiem rīt. Bļe. Raustās filma, fonā babskijs bazars. Nolienu uz piemājas bodi vēl pēc četriem aliem, jo skaidrā prātā šis vakars nav pārdzīvojams. Noskatījies pirmo burlesku ķēros pie otrās, tā kura VHS formātā, nu bet protams, apmēram trīsdesmitajā minūtē vidaks ziņo, ka šitā lenta netiks lasīta. Izņemu kaseti, jā, laikam iepriekšējā lietotāja vidaks to bija diezgan labi pagremojis. Nākamo pusstundu vajadzēja pārtīt. Fak.
Ap diviem naktī mani pamodināja sušņaks, jo bez sešiem aliem biju iztriepis arī nedaudz no mājas bāra krājumiem. Vispār, vakar bija anāla diena.