Par mazā uzņēmēja spaidiem
Ļoti populārs šērošanas temats pēdējā laikā ir kāda vai kādu niekklabju gaudas, ka viss ir slikti, jāpārvācās uz Igauniju, VID laužot rokas uz muguras un visādāk citādāk slikti izdaroties ar mazo uzņēmēju - Latvijas ekonomikas mugurkaulu. Vienam nabagam pat flautas iemuti divreiz ar nodokli aplikušu un nu viņa mērs esot pilns. Tik ļoti gaužas ka man tas jau sāk atgādināt mērķtiecīgu kampaņu, tik pagaidām vēl netopu gudrs kā interesēs un ar kādu mērķi.


Kādu laiku atpakaļ manā redzes laukā nonāca viens mazais tīrradnis. Iztiksim bez detaļām, bet nu no “koka sūdiņi ar latvju zīmēm” vai “batikotais lakatiņš” sērijas. Kaut kā aizrunājāmies līdz tam, ka apvaicājos, cik tad tos lijas projektus uzrakstījis, kādas izstādes apmeklējis, varbūt kāds gūsts jānoalgo un tā. Tad bija gara vāvuļošana ka viss ir slikti, viss dārgs un tā tālāk. Un sarunas gaitā es sapratu, ka tā sūda niecība ir sasniegusi savu komforta zōnu – dzīvot noskretušā divniekā LT projektā, ķimerēt to sūdu savam etsy veikalam 5 stundas dienā un visu pārējo laiku veltīt “augstajam”. Tas ir test vīniņus un gudri dirst. Viss. Savukārt vāvuļošana ka valsts vainīga ir vairāk tāda kā aizsargreakcija mirkļos, ka viņam apvaicājas – kad Tu beidzot izkāpsi no savas komforta zonas un sāksi strādāt??