Par zīmolu fetišu
Diena ir sākusies draņķīgi, var jau būt ka par draņķīgu to saukt ir pāragri, bet ja rīts ir pavadīts mājīgajās CSDD telpās, saņemta zināma deva pamācošas morāles un zaudētas valsts asignācijas zīmes trīsdesmit latu vērtībā, tad ir pilnīgs pamats uzskatīt, ka diena ir sākusies visnotaļ sūdīgi.
Šis nav stāsts vairākos turpinājumos par manām romantiskajām attiecībām ar modrajiem latvijas ceļu kārtībniekiem, stāsts būs par zīmoliem. Vispār pats vārds zīmols ir atsevišķa apcerējuma vērts, bet šajā mirklī tas nav tik aktuāli. Priekš tiem kas tankā, varu īsumā pavēstīt, ka zīmols ir anglicisma “brand” latviskojums. Zīmols – reģistrēta preču zīme, pievienotā vērtība utt. Piemēram, ja ir divas vienādas ūzas, kur pirmās ir darinātas ogres trikotāžā, bet otras- smacīgajās ķīnas rūpnīcās, kur bada izmocītais bērnelis tām pielipinājis birku givenči, tad ar givenči birku brandētās, zīmolotās : ) , ūzas maksās apmēram trīsdesmit reižu vairāk.
Tātad, lai pierādītu savu labklājību, cilviņi nereti izvēlas kaut arī sūdīgus, bet “zīmolotus” produktus, kas celtu pašapziņu, kā arī vērtību, citu, tik pat atkarīgu no zīmoliem, cilviņu acīs. Pieņemsim, ka gucci kurpju nopirkšana ir zīmola “launch” cilviņa imidžā. Lai būtu zīmola establishing, šīs kurpes tiek valkātas apmēram mēnesi no vietas, netakarīgi no laika apstākļu piemērotības konkrētajiem apaviem. Un visam paralēli aiziet tīzera kampaņa : ) . Tīzerīši patiesībā ir tas par ko es gribēju pavārsmot. Tīzerīšu pilna LU Ekonomikas fakultāte un arī Turība. Teaser – neliela reklāmiņa, remainders. Ar tīzerīti šajā gadījumā domāju maisiņus, iepakojumu, tādus vienkāršus divsimtgramīgā papīra maišeļus ar striķa rokturiem, kur maisiņa sānos ir uzzīmēts konkrētais zīmols. Visuzskatāmāk tas novērojams pie daiļā dzimuma pārstāvēm – maza, mazītiņa somiņa, kurā knapi ielien mobīlais un maks, un liels CK maiss ar studiju kladēm. Jādomā, ka striķi griežās smalkajā rociņā, un maišels ir nepiemērots tik smagu lietu nešanai, kaut arī ir gana izturīgs. Redz kā, savas vērtības celšana prasa upurus. Vispār, muļķīgi no cilvēku puses domāt, ka viņu vērtība citu acīs ceļās no tā, cik zīmolu uz konkrētā cilvēka uzkarināts. Bet... bet, šķiet, ka mēs vēl neesam tikuši vaļā no pad-laiku domāšanas un kompleksiem, kur katra mantiņa, kas nākusi no tās puses dzelzs priekškara ir jāglabā, kā brīvības talismans.
Un tagad tā, dārgās cibiņas, izmetiet, izmetiet tos zīmolu maisiņus un nopērciet mugursomu, bet ja maisiņš ir tik ērts, tad kamdēļ gan studiju lietas nelikt rimi iepirkumu maisā?

Nožēlojamie spīgulīšu vergi....