Par sankcijām - vol2
Tagad vēlreiz, jo pirmais ieraksts bij tā teikt fiksais – kā atnācu mājās, kā vakariņas ēdot izlasīju tā izšāvu. Tagad vēlreiz.

Es, gluži tā pat kā visa rietumu sabiedrība uzskatu, ka Ukrainas austrumi - tā ir Kremļa spēle, CIP neatbalstīja maidānu un visas patiesās vērtības, Končitu ieskaitot sākās uz rietumiem no Dagdas. Kaut ko kādam aizliegt, tādā veidā pievēršot sev uzmanību protams ir loģiski, pie tam ņemot vērā mirkļa struktūru – Jaunais Vilnis, estrādes mākslinieki, krievu kūrorts, tautas naids pret „bagātajiem krieviem”, tas viss sumējas un noteikti dod labas dividendes. Bet hei, sūda šlāgeristus? Pasākuma priekšvakarā? Tas ir tik banāli, tik lēti! Kāpēc neapcietinājāt Šķēli, kad tas Vešņakovam roku bučoja un neiemetāt blakus politiskajam ekstrēmistam Benesam Aijo? Kāpēc Magonis vēl staigā uz brīvām kājām jo sajaucis asinis ar „kremļa aģentu”? Kāpēc Šeflers var izmainīt Daugavgrīvas ielu? Kur ir brāļu Rotenbergu uzvārdi, Kiseļovi, Mamantovi? Tam laikam griba par vāju, tur nauda, politika, attiecības. Savukārt šeit – spektaklis, sabiedriskās attiecības, prožektoru gaismas un virsraksti avīzēs. Vāji, no politikas viedokļa vāji, no izrādes – lieliski. Tauta uzgavilē, kur guni zaimotājoiem un bauda atriebi.


Valstiskai pozīcijai ir jābūt, par to šaubu nav, bet to var parādīt ar gudru iekšpolitiku, pārdomātu sociālo politiku, fiskālo un citām politikām, ja vien tām ir prievārds – gudra vai vismaz pārdomāta, ne ar spektakli.