Par sodu sistēmu
Mazais Sūds man vakar iekoda, tāpēc šobrīd izliekos nemanām ne mīlaspilno snaikstīšanos ne pieglaimīgo pieglaušanos un visādus citādus uzmanības apliecinājumus, kas tiek izspēlēti tikai un vienīgi tāpēc, ka viņam gribas ēst, nevis moka vainas apziņa. Es viņam ļaušu pasnaikstīties, līdz vainas apziņa sāks mocīt mani, jo pat tad, ja tas ir vienīgais un iespējams pat nejaušais kodiens vairāku gadu garumā, tam ir jātop sodītam. Un sodot jāsit pa sāpīgo , upurim svarīgo vietu, nevis vienkārši jāuzšauj, ko aizmirst nākamajās piecās minūtēs.

Kad pēcāk viņu pabarošu, roka kas baro, būs ar pavisam citu vērtību, un iespējams tiks vairāk respektēta arī brīžos kad vēders pilns.