Par aukstumu un rasismu runājot
Šorīt sapratām, kāpēc vairāk izlaidības un bezatbildības var novērot pie tumšādainiem, nevis gaišādainiem cilvēkiem. Gaišādainais jau ģenētiski ir konstruēts ar nelielu atbildības sajūtu, kura tam atgādina, ka būs ziema, būs auksts, jākrāj malka, siens un jākaltē āboļi, lai novilktu līdz pavasara paliem, nevis klusi bez skaņas sastingtu zem eglītes. Tad nu baltais cilvēks ir ieprogrammēts strādāt - vākt ražu, līst līdumu, krāt pagrabā un mūrēt biezu sienu.

Savukārt melnītim pēc avokado nāks marakuja, pēc tam banāns un kokoss un ja galīgi nebūs ko rīt, iekodīs ananāsu. Un nekāds aukstums nenāks, nekāda ziema nebūs un pirkstu gali nesastings.

It kā jau pasaule ir mainījusies un mēs esam atklājuši gāzi un elektrību, bet pret gēniem ņipoprojš, ja baltajam ir jāiet uz darbu 7:45, tad viņš iet, savukārt melnais var nokavēt stundu un nesaprast, kāpēc pārējie brīnās un ir nīgri. Viss saknēs tā teikt.