Par pārcelto algas dienu
Nu saki man viens cilvēks, kāpēc jaunam gadam un darba cēlienam jāsākās ar negatīvām emocijām? Pagājušā gada 27.decembrī vienas pašvaldībiņas iepirkumu komisijas sēdītē tika pieņemts lēmumiņš izsludināt iepirkumiņu par "Orientēšanās un līdzsvara attīstības laukuma izveidi". To piefiksēju 28.12.2013 un atliku izskatīšanai uz šodienas rītu. Cik tas patiesībā ir mīļi, šie mazie naivistiņi ar savām divu gājienu shēmiņām. Taimings un iepirkuma nosaukums jau vien bija gana intriģējoši, lai to apskatītos, jo parasti, izvairoties no ierastajiem atslēgas vārdiem uz kuriem var saskriet visi kam nav slinkums, izvēlās visādus dīvainus nosaukumus, kā piemēram "Orientēšanās un līdzsvara attīstības laukuma izveide", lai noslēptu kādam speciāli atliktu kārumiņu. Nu un nolikumā protams ir visa laime uz vienu jaundzimušu burvīti, kurš sēž inkubātōriņā un sludina sevi par nākamo Latvijas Nokiju.

Man, protams, tas sagādā neviltotu prieku un līksmi, jo mana piedāvājuma un mana fiziska parādīšanās uz iesniegšanu būs tā sliktā zīme, ka algas diena atkal ir pārcelta un gads ir sācies visnotaļ draņķīgi. Es neliegšos, es esmu riebīgs, jo manu patmīlību visvairāk baro mazo burvju naidpilnie skatieni, kurus saņemu ikreiz, kad ieslīdu kādā atvēršanā, kas ir bijusi sataisīta priekš kāda no burvīšiem.


Current music "Rammstan - Feur Frei" un dēmoniski rakūneļa smiekliņi.