Par to, ka sūdam tiek dots tas, kas viņam nepienākas
Esmu tā teikt, konfjūzd, samulsis. Mums ir pilns jūtūbs par imigrantu un nelegāļu problēmām Zviedrijā un es savā tupajā prātā biju iedomājies, ka zviedri ar laiku kļūs gana gudrāki un visus tos mēslus kas nāk no siltām un slinkām zemēm saliks vagonos vai krāsnīs. Bet nē, ne tuvu.

Tātad Jorgens. Mana vecuma zviedrs ar vēl blondākiem matiem nekā man. Jorgens strādā Byggnādā, kas ir zviedru celtniecības arodbiedrība. Jorgena kantoris ķipo skatās, lai latviešu , poļu un lietuviešu gūstekņi nestrādā par dempinga cenām tādā veidā atņemot darbu Jorgena brālim Svenam. Vismaz tā es izprotu arodbiedrības virsuzdevumu. Abet nē, man Jorgenā bija jāklausās četras stundas, kur tika stāstīts no A līdz Z, kādi normatīvi mums jāievēro importējot Zviedrijā latviešu gūstekņus. Labi, noklausījāmies, parakstījām un tagad mums ir korporate agrīments ar zviedru arodbiedrību un mūs ķipo neviens vietās neaiztiks, ja pieķers lejam betonu vai stiķējam tingeltangeli.

Labi, tagad par to jocīgo. Kafijas pauzē es Jorgenu tirdu, kāds ir īpatsvars starp pieķertajiem nelegāļiem vai vismaz nereģistrētajiem gūstekņiem pēc nacionalitātēm. Nu ķip uz būvēm ir vairāk nelegālo pakšu, indusu vai tomēr poļu. Jorgens vai nu izliekas, vai tiešām manu jautājumu nesaprot. Skaidroju vēlreiz. Atkal tundra. Nu un beigās šis izšauj - aber mēs par galveno turam to, lai celtniekam būtu cilvēcīgi darba apstākļi un algas, nevis to, vai viņš ir nelegāls imigrants no pakistānas vai gūsteknis no latvijas. Es vienkārši ahujel un pārgāju no kafijas uz zaļo tēju, sirds jātaupa...