Par “mazajiem priekšnieķeļiem”
Kā jau iepriekš esmu minējis, man te viens vadītājiņš ir uzmeties. Centīgs, rūpīgs, gādīgs un apzinīgs. Taisnīgs. Tikai padumjš. Šodien nāca klajā ar paziņojumu, ka jams visu rītu ņēmies, la pielabotu formātus manam plānam. Šņarrr.... Jā, un tur vēl šādas tādas nepilnības, karoč viņš man atsūtīšot izlaboto versiju, lai viss tā ātrāk, nu un tad es varēšot tur šo un to piebeigt. Šņarrr... Atveru, skatos, jā, fonts nomainīts gan, pat izmērs virsrakstu ailēm. Mja. Vēl šis tas pieskricelēts, nu un tad ir dzēsts uz urrā. Tas tjip, lai ieietu divās lapās, nevis trijās. Nu i tad piedzēsis, ko tur daudz. Iezīmē un delīt. Iezīmē un delīt.Cirvis. Atveru blakus workšītu, nu un tur jau kā paredzams #REF!,#VALUE!, #REF!,#DIV/0!, #REF!. Viss nobrucis. Nu un trešajā workšītā ar. Caur pieri apvaicājos- nu un kas tur jāpielabo? Ai, nu tur, tajos tavos datu aprēķinos kaut kāda kļūda, skaitļi nobrukuši.... Šņarrr.

Man smieties vai raudāt?!

Tēvišķi ņēmu šo ap plecu, atklāju viņam saistīto formulu burvību ekseļa tabulās, un silti ieteicu iemācīties f-ju grupēšana, nevis tikai delīt, delīt!