Par golgātas ceļu
Šodien ir tā diena, kad man atkal bija jādodas pie zobārsta. Lieki piebilst, ka diena ir sākusies draņķīgi. Lai laime būtu pilnīgāka, pusceļā līdz zobārstam man savajadzējās dirst. Nu bet tā, ka nezin vairs kur likties. Cietos. Pie zobārsta bišķi atlaida, jo bija citas lietas par ko uztraukties, kanālus tīrija trešo reizi. Laimīgi šodien bez pārlieku liela asiņu un strutu daudzuma. Pēc eksekūcijas kautrīgi apvaicājos, cik tad man šitais kanālu prieks beigās būz izmaksājis – sešdesmit latu, smaidot atteica dakterīte. Man atkal savajadzējās dirst...
Kam vēl ir jānotiek, lai šī diena būtu sadirsta pilnībā?