Par tām mājām un vidējo latvieti turpinot
degeneraalis nav pirmais un vienīgais , kurš paprovējis dzīvot Jūrmalā, saka, ka nemaz tik slikti nav. Tā saka daudzi, no tiem dažiem, kam tas ir izdevies. Vietējais kontingents dzīvo mantotās mājās/dzīvokļos, jaunpienācēji ir vai nu krievi, vai tādi kuriem jēdziens nauda ir visnotaļ abstrakts.

To diktē pilsētas NĪ meņū. Nu tas ir sick shit, kur katrs par savu šķūneli grib ļimonu, uz īri tūkstoti un vispār - domē zagļi. Jaunie projekti? Jā , ir tādi, katrā otrajā esmu iebliezis pa tingeltangelim, apskatījies tos no iekšpuses ar un parunājies ar tīstītājiem. Nu tur ir izžmiegts lats no katra metra un skrūvītes, lai tīstītājam sanāktu Panamera kā minimums. Es šeit neesmu novērojis nevienu sakarīgu jauno NĪ projektu, kur nebūtu ekspektācija vismaz uz 3 000 eur metrā pretīm dodot 60 kvadrātmetrus lamināta, itāļu santehniku putuplasta mājā, bez iespējas pasēdēt pagalmā , kas Jūrmalā, kā kūrortpilsētā manuprāt ir pats svarīgākais.

Tātad par tiem zināmajiem un potenciālo mērķagrupu. Tie ir cilvēki, kuri atrodas savā karjeras sākumpunktā ar lielām izaugsmes iespējām. Izglītoti, bet jau ar bērniem. Kaut arī jauni, tomēr izauguši no Piena. Viņi ziemā slēpo, reizēm uzrīko grilpārtiju, bet lielākoties mīl mazā kompānijā pasēdēt uz terases, lai izdzertu kādu alu un paspriestu par politiku. Mājsaimniecības ienākumi ap 1200-1800 LVL. Šai mērķagrupai Jūrmala šobrīd nepiedāvā neko, cilvēki ir spiesti dzīvot Mārupē, Ķekavā vai Ādažos, jo Jūrmalā neviens viņiem neko nepiedāvā. Un tā manuprāt ir pat pilsētas problēma, jo tieši šādu cilvēku trūkums un nerezidentu lielais īpatsvars pilsētas dzīvi paralizē laikā no novembra līdz martam. Tas ir kaudze nepārdotu karbonāžu, tas ir neesošais naktsklubs un tie ir mazie nodokļu ieņēmumi, kas rodas, no šīm pārspīlētajām īpašumu cenām un normālu piedāvājuma trūkuma.