Par „labiešiem”
Kaut kas mani šodien neapzināti kaitināja, nekādīgi netiku gudrs – kas. Vai apmākusies debess, vai slapjā kurpe, varbūt draņķīgais pusdienu piedāvājums vietējā ēstuvē? Un tad pār mani nāca atklāsme – mani kaitina LABAIS. Tāds izteikti skaists, labs, godīgs uz pašaizliedzīgs.
Piemēram žurnāls „IR”. Arī AKKA/LAA, Jānis Iļins, Iveta Kažoka, Lolita Čigāne un Ingmārs Čaklais. Šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl, ar citiem „labajiem un baltajiem”. Saproties, viņi ir tik labi, tik balti, tik ļoti cīnītāji par taisno lietu, ka zinot šādas tādas šo labiešu aizkulises, man gribētos viņus publiski vienkārši izņirg, jo lielākoties viņi visi ir sīki, nožēlojami un utaini blēdīši, kuri paliek balti un cīnītāji tad, kad pašiem nedod desumaizi ar vārītu olu, bet atstāj aiz borta.
Man viņi liekas pretīgi.