Par mazo cilvēku un lielo biznesu 2
Nomainoties sezonām, kad āra darbi tiek apturēti, daudzi mazie dodas plašajā pasaulē un bezalgas atvaļinājumā. Tas protams skumdina, bet tāds nu tas darbiņš ir, ka ziemā to darīt nevar.
Tad nu mazais skumst, un es viņu saprotu – apkures rēķini, plastmasas ali un visas pārējās tēriņu pozīcijas paliek, kaut ienākumi izpaliek. Savukārt mazais ir apdomājies un nāk klajā ar lūgumu – piedāvājumu:
Mazais varētu palikt uz minimālo. Nu to pašu mazāko, nu to, ko VALSTS MAKSĀ.
Vot tā vot, minimālo maksā valsts.