Par auto
Kaut kādu laiku atpakaļ kaut kur izlasīju, ka saujiņa zinātnieku, nu tur ekonomisti, ķīmiķi un varbūt arī kāds filozofs pa to burzmu ar, ir pierādījuši, ka zelts, kā noguldījuma drošības garants ir pilnīgi garām. Ļoti nestabila vērtība un nelaimīgs tas, kurš zārka naudu iekonservējis zelta stienītī. Kaut kā līdzīgi domā arī vismaz 0,5% citi planētas iedzīvotāji, bet zelta cena joprojām turpina augt, jo pārējie 99,5% tam spītīgi atsakās ticēt. Un atsacīsies, ilgi vēl.

Tā pat arī ar automašīnām. Mēs visi ar prātu saprotam, ka 1,6l škoda, kura patērē 6,5l/100km ir ļoti izdevīgs, ekonomisks un visā visumā labs auto. Ar ko neparunājies, visi kā viens - go grīn un pērc ērmīgu hibrīdu, vai vismaz kaut kādu poketkāru. Jā, kā tad, uz katru toyota aigo vai kā viņu tur, mums valstī ir vismaz trīs X5 BMW ar darba tilpumu 4,4l.

Tad nu lūk, man ir jautājums tiem, kas pēdējā laikā ir pirkuši automašīnu. Vai ieejot dīlera kantorī Jums nav palikusi sajūta, ka tas smurgulis ar rōzā kreklu un saželejotajiem matiem tur Jūs par lohu? Nu tādu, kurš ir pilnīgs tundra, kuram stāstīt, ka auto ir "personības izpausme", bet tajā pašā laikā neļaut nogrābstīties, ka tik nenospeķo stūri? Moš es pēc bomža izskatos?

Un nākamais jautājums, salīdzinot brošūriņas. Ja es nopērku auto dīlera salonā Waršavā, kur tas ir ievērojami lētāks, atdzenu šeit, noreģistrēju, un ja man kaut kas gadās, vai es varu braukt pie mūsu rōzkrekla un teikt - eu tu, pārcenotā kuņa, tagad davaj garantijas ietvaros man displeju nomaini, vai jebkuru citu garantijas remontu?