Par dažāda veida spekulācijām un pozām
Tā kā šo vēlēšanu sakarā esmu salasījies dažnedažādus viedokļus no dažādiem resursiem, trīsreiz uzkurinājies, piecreiz nomierinājies, un bezspēkā nopūties pieņēmu pragmātiskāko scenāriju kā neizbēgamību, sev vienlaikus iestāstot, ka tā pat ir nepieciešamība.

Par indulgence komentāru . Sarkasmu es protams uztvēru, un pat atradu zināmu racionālu graudu viņa rakstītajā. Protams, jā, tā viņš ir un tā tam būs būt. No tādiem ļoti liberāliem skatupunktiem veroties. Ļaujot citiem būt vienā līmenī ar sevi, vai pat atzīstot viņu pārākumu. Jā, izvēlēsimies lētāku, bet krievvalodīgu servisu, nebrīnīsimies, kāpēc krievi izvēlas krievu preces un tā tālāk. Да ради бога, šeit ir demokrātija, katrs var respektēt un pielūgt ko vien pats vēlas – kaimiņu krievu, vecās galošas vai rimi akcijas buklētu.

Es piemēram draudzējos ar krieviem. No Maskavas, Minskas un Pītera. Mums veidojas abpusēji izdevīga draudzība, kuras dēļ tautieši mani mēģina kangariem pieskaitīt. Kas attiecas uz nacionālo jautājumu, tad tie, kas ir no Maskavas, Pītera vai tās pašas Lukašenko Minskas, man pilnīgi piekrīt un atzīst, ka tie viņu tautieši, kuri te mājo kopš PSRS laikiem un nerespektē valsti, valodu, tradīcijas un pigmejus ir nožēlojams сброд par ko pašiem kauns.

Tāpēc tie, kuri te sprēgā, 9.maijā uz saviem piektajiem bumerim krāso „на Берлин” un „T-34” un veido Saskaņas Centra elektorātu ir uzskatāmi par zemcielvēkiem un pret viņiem vajag arī attiecīgi izturēties. Ja Ušakovs atzīst okupācijas faktu apmaiņā pret atziņu, ka šeit nav okupanti, darījumam ir jāpievieno nosacījums, ka ja reiz bijusi okupācija, tad to atzīmēt ir aizliegts ar likumu. Tobiš kaput devītajam maijam, jo šobrīd esmu uzvilcies tā, ka tajā datumā būtu gatavs turp doties ar auto uz kura būtu uzķēpāts Pfanzer, ļautu lai mani nospārda un sadedzina, bet lai dieva dēļ to nofilmē CNN un parāda kādi nožēlojami zemcilvēki šeit mīt.