par pārdomām, par pinokio malkas pagalē un citu krepu
Kā Jūs jau labi zināt, mainās laiki, mainās modes, vēlmes, vajadzības un paradumi. Kas bij aktuāls vakar - ir totāls šits rīt, vai otrādāk. Viskijs, vodka un alus laikam ir vienīgie, kas notur savu pozīciju cauri gadsimtiem. Nu vot, ir fiška. Izlasījos krustu šķērsu un atradu, ka vienā vietā (pie aziātiem gan, kas nozīmē 90% jebļas, 10% rezultātu) ir izkoduši tādu ķipo organisko stiklu, kas kvalificējās visām ķīmiskā sastāva drošības prasībām, lai būtu dodams bērniem un vēl piedevām baisi izturīgs esot. Nu tas tā, forumu baumas un patiesību diez vai izdosies izzināt bez padziļinātas izpētes.

Nu lūk, un tad es izdomāju, ka tās krāsainās hdpe polietilēna šūpoles uz atsperes varētu hujārīt no tā stikla. Iedomājies - stikla zirdziņš, mocīts, pīlīte. Nereālākais glamūrs. Visa rubļovka rindā stāvētu. Un tagad jautājums, ja es uzhujārīju prototipu, nu labi, teiksim 500 vienības un izpārdodu un tad fricis, kaut vai tas, no kura vislaik špikojam mēs, ņem un sāk griezt savas stikla atsperšūpoles tādā veidā ielikdams mani kaktā. Vai es no viņa varētu kaut ko prasīt? Tirpināt viņu cerot uz eiro un audi rs8 ar tiesas lēmumu?
A par mainīgām lietām bij tāpēc - ka viss mainās, arī tingeļtangeļi un ja nebūsi inovatīvs, tad berlīnes municipalitātes kontraktus neredzēt kā savas ausis.