Par vismaz vienu laimīgo
Man ir tādas aizdomas, ka mazais Surogāts tomēr ir saprātīga būtne, un varbūt kādudien es viņu iemācīšu pat aliņu attaisīt. No rītiem viņš mani pavada līdz mašīnai, vakaros sagaida pagalmā un tad gluži kā sunis saitītē tipina līdzās uz dzīvokli. Un tā katru dienu, stresa par to, ka kaut kādā kaķu neprātā viņš varētu doties svētceļojumā uz Ķemeriem vai likties zem vilciena vairs nav.
Nav arī īsti nav skaidrs ar ko viņš visu dienu pagalmā nodarbojas, bet pieļauju, ka māca katehismu glupajam kaimiņu mopsim. Kaķīc māca katehismu, vot tā!