Par pārprasto rakūniņu
Man ir tāda sajūta, ka sabiedrība un apkārtējie mani pārprot. Pārprot tajā ko es daru, ko es gribētu darīt un ko no manis gaida, lai es daru. Patiesību sakot, tā jau ir bijis no aizlaikiem. Ja vajag sarunāt kaut ko ko citi vai nu nevēlas vai nevar - sūta mani. Ja vajag kaut ko tādā pašā veidā padarīt, prasa man. Kas es kāds, asenizators vai? Piemēram, uz robežas ir kilometru gara rinda. Kas ies sarunāt kukuli, lai izlaiž bez rindas? Protams es. Vēl sūdīgāk ir tas, ka ar savu rīcību apliecinu, ka šādas netīrības man var uzticēt, jo saksess reits kukuļdošanā un netīrību sarunāšanā ir ap 90%.
Un tagad nākamā netīrība, kas man riebjas vēl vairāk par visu un es kā parasti esmu daudz nedomājot piekritis. No pirmā jūlija Baltkrievijā būs jauni ievednodokļi uz automašīnām un sekojot šai ziņai, šī dieva aizmirstā valstele izpērk visus vācu autosalonus. Man vajag tajā sūda baltkrievijā ražot un vest uz Latviju savas mantas, bet nē, par cik es esmu tiesīgs pārvietoties šengenā brīvi, man tagad ir jāpagādā viens pilnas paketes x6. Stulbākais ir tas, ka uz duru aizsūtot pāris epastus, tie x6 atrodas ar un ja es viņiem aizvedīšu pirmo, viņi man prasīs nākamo un nākamo un tā līdz tam pirmajam jūlijam. Vot kas es kāds, sūda lietuvas autostūmējs? Protams no viena x6 var izcelt diezgan smuki, bet tas galīgi nav tas, ar ko es vēlos un ar ko man vajadzētu nodarboties :/