Par pasauli raibo
Pēc lasītāju un fanu lūguma Sviesta Cibas sadaļas "racoon" autoru kolektīvs "racoon" personā pieņēma lēmumu veikt kārtējo ierakstu, lai nomierinātu satrauktos prātus, kuri jau bija sākuši apcerēt manu priekšlaicīgo nāvi vai aizceļošanu svešumā.

Ja es apgalvotu, ka viss notika tieši tā kā aprakstīts, es melotu, bet labskanības un iebiezināto krāsu dēļ daudz kas ir jāgroza un jāmaina, lai lasītājs nezaudētu interesi un izlasījis, izjustu pret manu personu nedalītas simpātijas, kas robežotos ar apbrīnu. Jauki skan, ne, to es pats tikko izdomāju.
Nu lūk, kā man iet un ko es daru. Pirmkārt jau es ēdu pēperkoku un piedzeru siltu tēju ar medu. Garšīgi. Vēl es lasu. Daudz un dikti, visādu krepu. Sākot no „Speeches that changed the world” beidzot ar „Paradīze atnāks ārieša izskatā”. Pēdējais gan jāatzīst bija baisais mēsls, kas joprojām mētājās tualetē blakus aizvēsturiskam žurnāla „Patron” numuram un saņurcītai privātai dzīvei, kur tieši uz Anetes Sončikas sejas ir uzpilējusi zobupasta. Bet savus 2,9 LVL rakstnieks nr 1 no manis ir dabūjis, attiecīgi viņa misiju var uzskatīt par izpildītu.

„Netīrums...” sazvērnieciski novilka brālis pieplacis pie nospeķotā Kauguru kafejnīcas galdiņa un caur pieri vērdamies kāda vīreļa virzienā, kurš mīņājās pie letes 50 gramu gaidās. Savā rīdzinieka atbrīvotībā pagriezos, lai nopētītu „netīrumu”. „Neblenz, tas ir deputāts” nikni novilka brālis. „Nu un” tēlotā naivumā attraucu. „Nu jā, pohuj, manis pēc vari viņam aiziet un iespert pa potīti”. Šādu aicinājumu gaidījis nebiju, jo sist kaut arī pretīgu un dārgi ģērbtu vīreli neietilpa manos plānos.
Kāpēc netīrums? Vēl netīrāks par Kuzīti vai Puķīti? Jā, vēl netīrāks, jo atšķirībā no Kuzīša vai Puķīša šis tipiņš ir apveltīts ar prātu, kas viņam ļauj kļūt vēl netīrākam.

„Netīrums...sarkanais piedevām” vienaldzīgi pamezdams ar skatu kāda noplukuša vīreļa virzienā, kurš knosījās ap furšetgaldu nēģu maizītes meklējumos, noteica brālis. Sarkans un netīrs? A ja netīrs, kāpēc tik noplucis? Atbildi jau es it kā nojautu, bet tajā pašā laikā gribējās tomēr gūt apstiprinājumu. Tēls tāds, tuvāk tautai tā teikt. Labi, ka vēlētāji nezin kāda māja „pieder” viņa sievai. Aha, uzēdies ja, ņibosj parādā ar. Ir ir parādā, tāpēc tagad atkal rausies uz domi, jo jāatštancē, savādāk var bēdīgi sanākt.

Studēju netīrumus, šis laiks, kas ir tik piesātināts ar viesībām, furšetiem un citiem eventiem, kur ļaudis tik labprāt uzsūcas bezmaksas lašmaižu meklējumos ir pats labākais. Var visus apskatīt dabā, ar dažu pat parunāties, pataustīt, uztaisīt katram folderīti, pārlapot protokolus un pakolekcionēt viedokļus. Pavazāties pa netīrākām kafetērijām, paklausīties ļaužu mēlēs, stiprināties ar degvīnu un gatavoties jaunajam darba cēlienam, kurš atsāksies nākamā gada piektajā janvārī.

Tā lūk, zupavnieki mani mazie, šmorējiet cepešus, kodiet nēģītī un gaidiet jaunogadu. Bet ar to šampanieti gan tā uzmanīgāk. Gāzītes ziniet, pa daudz sadzersies un Valda uzrunas laikā, kad telpu piepildīs vien viņa uzmundrinošie vārdi, var nesmuki sanākt. Muļķīgi tā, ar kaunu iesoļot nākamajā, liesajā gadā!