Par audzināšanu
Šorīt stūrējot ap rajonu autostāvvietas meklējumos galvā pārliku divas lietas, kuras arī secīgi šodien domāju apspriest šeitan, vai vismaz padalīties pārdomās.

Tātad pirmā būs par audzināšanu. Audzināšanas mēdz būt dažādas - bērnu, darbaudzināšana un pāraudzināšana. Pēdējā laikā esmu satapies ar divām. Darba un pāraudzināšanu, jo nereti tās iet roku rokā kad pieņemot darbā cilvēku darba devējs saprot, ka ar darbaudzināšanu vien nepietiks, pašu kadru arī vajag nedaudz "piepravīt". Te protams paliek vieta komentāriem par individualitāti, personas neaizskaramību un vārda brīvību. Tas viss ir galvā pisto liberāļu izdomājums un nav pat mana suņa pirdiena vērts.

Tātad iedomāsimies situāciju. Pa vecrīgu kāds students klīst un lietus līst bla bla, tas klīst un klīst līdz apstājas pie kādas darba devēja būdiņas. A students nav nekāds tur parastais - mūsdienu progresīvais. Tāds, ar sejā iespraustu dzelzi ko sauc par personības identitāti, galvā zāli- kas ir augstais domu lidojums un sūdu mutē ko dēvē par vārda brīvību. Nu tad to netīrumu pieņem darbā. Tā vietā lai strādu, mazais mēsls sēž blogā (kā es tagad), klausās uz austiņām kaut kādu ķīniešu folkroku un raksta vēstules priekšniecībai prasot algu. Ko lai ar tādu dara? Mums jau te pilsētā grūti ar kedainajiem domu dižgariem cīnīties, bet mums ir no kā mācīties.

Un tagad pastāstīšu kā panākt efektivitāti un disciplīnu kolektīvā. Bučeram, jūs jau viņu pazīstiet no stāsta par noslānīto kaimiņu, Āgenskalna tirgū ir gaļas rūpals. Vēl viņam ir zeļļu brigāde, kura diebj no saldētavas uz leti un iesver malto gaļu kundēm. Tātad, Bučers ir paņēmis atvaļinājumu un aizbraucis uz trim dinām prom. Atgriežās un prasa - kāpēc noliktavā tik daudz preces. Zeļļi atbild - neviens pasūtītājs nezvanīja, so viss mierīgi. Kā nezvanīja? Vot tā, mūsu letes mobila trīs dienas klusē, neviens značit nezvana. Bučers apskatās - jā mobilais izslēdzies, jo beigusies batereja. Kāpēc baterija beigusies - tāpēc ka viens no progresīvajiem zeļļiem savu iPod lādē.

Kā Jums šķiet, kas notikās? Pareizi, visi zeļli, vismaz tie, kas tajā brīdī trāpījās pa rokai dabūja pizdi. Pēc tam tika sasukta "uzņēmuma kopsapulce", kur visu acu priekšā, pirmajam par sodu, pārējiem par biedinājumu, uz lielā gaļas bluķa ar cirvi tika sašķaidīts nelaimīgais iPods.

Vot tā vot, nekādas brīvās domas, vai nu tā, vai pizdi. Un viņa mehānisms strādā nevainojami, cik vien esmu redzējis čaļi kā atspoles skraida kamēr mēs ar Bučeru šad tad nobaudam pa Brengulītim Āgenskalna tirgus kafetērijā.