par sapņiem
Šonakt pamodos. Ar bailēm. Tādām, ka tāda pretīga sajūta vēderā. Nokonstatējis, ka tas ir tikai sapnis aizmigu atkal, un laimīgi neko vairs nesapņoju, bet pamodies no rīta, nakts draņkības atcerējos visai skaidri, un tās man nedod mieru līdz pat šim brīdim.
Bij tā, ka braucu uz Jūrmalu, ar mazbānīti. Daudz cilvēku, viss saspiests, un nespēdams izturēt drūzmu Dubultos izlecu no braucoša vilciena. Attapos Mellužu pludmalē un lēkāju pa jūras viļņiem kuri bija neticami augsti. Pēkšņi mani apcietināja, nevis policija bet brūnkrekli. Par finansu mahinācijām. Naudas man nebij vispār, bet tiku apcietināts par līdzekļu piesavināšanos. Gultu rindas, uz blakus gultas guļ Dereks no American History X, bet nezkāpēc viņš ir mans tēvs, kurš saka ka viss būs kārtībā, jau rīt mani palaidīs mājās. Te atkal esmu uz ielas, eju, un satieku kaimiņpuiku, kurš apgalvo ka esot man parādā naudu un pieber pilnas saujas ar sīkām monētām un saka ka tās man cietumā noderēs. Nosmejos sacīdams, ka cietumā mani neviens neiebāzīs un lepni slāju tālāk, līdz atkal nonācu tajā pašā telpā ar daudzajām gultām. Uz palodzes kā grifs tupēja Dereks un klusēdams smēķēja. Rādiju viņam savas monētas, bet viņš tik nicīgi nospļāvās un teica lai es uzpīpējot, šī ir pēdējā iespēja, jo tagad viss ir pa īstam, vairs mani neviens nekur nelaidīs. Iepriekšējā nakts un diena bija tikai sapnis, māju vairs nebūs, nekā vairs nebūs, tikai viņš un šī telpa. Mēģināju mukt no telpas, bet kājas bij tik smagas, ka nevarēju pakustēt ne soli, stāvēju un ar šausmām skatījos, kā Dereks/mans tēvs izrauj loga restes un no tām atdala vienu stieni, kuru vicinādams virs galvas tuvojas man.

Omīte teica : dzelzs nauda sapnī- asaras, ūdens -slimība, un īsti neatceros kas tur ar tiem radiniekiem bija. Karoč, žopa i.

Un vispār, sapņu atreferēšana ir Cibas popsa.