par testasteronu
Dārgo cibiņ, ja reiz esi ar augstiem morāles un ētikas principiem, kurus arī realizē savā ikdienā, tad esi ka nu tik laipns un ej ka palasies kādu gudro, augsti intelektuālo sūdu un tev paliks vieglāk.

Tātad, galotņu tikšanās laikā es pametu šo specdienestu pieblīvēto pilsētu kurā bez bailēm varētu ierasties pat miera nesējs Džordžs. Devos netālu, uz nedrošajām raiņa priedēm, ja tā var teikt.
Iecerētās vakariņas ar suni un mangāli pēc zvana "vihoģi podlij trus" pārvērtās nežēlīgā alkahola konsumēšanā ar jauniešiem kuriem pasē vīd jūrmalas pieraksts.
Nakšņoju tipo vecāku mājās, jo kurš gan vecāks nebūtu priecīgs, ja viņu "pazudušais dēls" reiz mājās nāktu utt. Tā īsti gan nebija, jo redzot dubļainās un ar asinstraipiem klātās drēbes Villa Melluži plānvidū, Onslovs man ieziņoja:"Ja reiz tavā organismā testasterona ir vairāk nekā saprāta-uzroc dobes"
Viss sākās vienkārši, pēc vidēji jēla steika notiesāšanas armēnīti (Asaros ir tāda vieta) bija jāievērtē kompadres jaunais "stienis"*, un pēc tam jāizveic prieka pilns dzērienu pirkums kafēdiskorestorānbārā Lačus pica.
Rezultātā mēs nolauzām zīmi "ceļu remonts", zem kuras bija otra norāde "ātruma ierobežojums 30 km/h" un tad ar visu aizlauzto stieni nesām "trofeju" uz "rajonu".
Nezinu kā tas nācās, bet kāds no jautrā bariņa sāka skaitīt haikas par mana uzvārda tēmu tajā mirklī, kad manās gādīgajās rokās bija nonākusi "trofeja", tipo panest, jo smaga, un tā eventuāli atdūrās haikotāja augumā.
Nabags protams apvainojās un ieziņoja:"viss, tev ir pizģec!" mesdamies uzbrukumā. Īsti izplūkties mums neļāva, bet atmosfēra bija eleganti nokaitēta, kas protams realizējās "masu klopē" visiem ar visiem, tipo beidz! kurš sāka! tu pidars! kas beidzās ar to, ka smuki visi vārtījāmies pumpuru meža mētrās.
Domājot par visu savārīto sviestu, nākamajā dienā, pēc zemes uzrakšanas (asfalta bērniem to nesaprast, nahuj vajag uzrakt 10x50m dobes rudenī) paņēmu gaiseni un devos izklaidēties. Kad suņa paikas izlietotais konservs sāka atgādināt duršlaku kļuva garlaicīgi un blakus ielā es iznīdēju trīs ielas apgaismes lampas.

Pēc kāda laika kļuva pavisam šķērmi. Sakāvies, sataisījis mēslus un vēl piedevām iznīdējis sabiedrisko īpašumu pavisam sapīcis nolīdu alā.


Un tagad man par to gribējās uzrakstīt, tikai tāpēc vien, ka šis ir mans sviesta cibas lauciņš un ja tev kaut kas manā rīcībā nepatīk, vari ka iet dirst.

Paldies par uzmanību


*Subaru Impreza STI