par gliemežu vārīšanu
Es vispār nesaprotu, es nesaprotu ļaudis, kuriem ir svarīgs suvenīru kults. Vot aizbrauc cilvēciņš uz nedēļu atvaļinājumā un veselu vienu dienu velta - tā, tas māsai, tas tēvam, tas māsīcai, tas mammai utt. Karoč sapērkās tā ka nav kur iebāzt. Un ko, tas radinieks jutīsies laimīgāks ka Tu viņam būsi atvedis 5 EUR sūdu, ko nopirki no ielu tirgotājie kā "autentisku suvenīru"? Da sūdu, būs tikai nelaimīgs, jo sajutīs pienākumu atvest Tev pretim kaut ko tamlīdzīgu.

Vispār es par šito huiņu iedomājos tāpēc, ka meklējot cīgas uzdūros gliemežvākam, kuru kā dzīvu gliemezi ieguvu nirstot, un pēc tam ar vārīšanas metodi to nabaga nelgu mānīju ārā no mājiņas. Vot i man suvenīrs. Sev pašam. Pārējie var iet dirst, 5 jevriku kaku nepirkšu!.